Latvijai ir kritiski svarīgi stiprināt ekonomikas konkurētspēju

Autors: Evita Urpena
Avots: www.em.gov.lv

Ekonomikas ministrija sagatavojusi Latvijas ekonomikas attīstības pārskatu, kurā  ietverta informācija par Latvijas nozīmīgākajiem ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem, nozaru attīstību un ārējo ekonomisko vidi, valdības ekonomisko politiku un tās īstenošanas galvenajiem instrumentiem, tajā skaitā arī ES fondu investīcijām. Plānots, ka turpmāk šādu Pārskatu ministrija gatavos reizi gadā – decembrī.

Latvijas ekonomikas izaugsme 2017. un 2018. gadā ir kļuvusi ievērojami straujāka nekā iepriekšējos gados. Stabili aug eksports, investīcijas, privātais un valsts patēriņš. Eksporta apjomi ir sasnieguši līdz šim augstāko līmeni! Vērojams pieaugums gandrīz visās tautsaimniecības pamatnozarēs. Kopumā 2018. gada trīs ceturkšņos iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaudzis par 4,7%, kas ir pat straujāks kāpums nekā 2017. gadā, kad IKP palielinājās par 4,6%.

Reklāma

“Neskatoties uz labo ekonomikas izaugsmi Latvijā, turpmāk ar inerci vien nepietiks – valdībai jāturpina darbs pie ekonomikas konkurētspējas stiprināšanas, sniedzot uzņēmējiem tik nepieciešamo atbalstu produktivitātes kāpināšanai un starptautiskās konkurētspējas palielināšanai. Sevišķi svarīgi tas ir, jo atvērta darba tirgus apstākļos ir neizbēgami, ka būtiski aug darbaspēka izmaksas,” uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Latvijas ekonomikā ir novērstas “trekno” gadu izteiktās makroekonomiskās disproporcijas un mazināti ekonomikas ievainojamības riski pret iekšējiem un ārējiem šokiem. Zems valsts parāds, budžets ir tuvu līdzsvaram, maksājuma bilance sabalansēta. Inflācija nedaudz pieaug, bet tās pamatā ir piedāvājuma puses faktori. Vienlaikus strauji augošās darbaspēka izmaksas un lēnais produktivitātes kāpums aizvien vairāk iezīmē Latvijas ražotāju globālās konkurētspējas nozīmi turpmākai izaugsmei.

Ekonomisko aktivitāšu palielināšanās pozitīvi ietekmē situāciju darba tirgū – mazinās bezdarbs un pieaug nodarbinātības līmenis. Tajā pašā laikā atsevišķas iedzīvotāju grupas, īpaši personas ar zemu izglītības līmeni un kvalifikāciju, gados vecāki cilvēki, kā arī jaunieši situācijas uzlabošanos izjūt vājāk.

Sagaidāms, ka spēcīgs spiediens no pieprasījuma puses darba tirgū saglabāsies arī turpmāk, kas varētu atspoguļoties nelielā nodarbināto skaita pieaugumā. Vienlaikus darba tirgu turpinās ietekmēt negatīvās demogrāfijas tendences, kā arī darba tirgus reģionālās atšķirībās.

Ekonomikas ministrija prognozē, ka kopumā IKP 2018. gadā pieaugs vismaz par 4,5%. Arī 2019. gadā turpināsies ekonomiskā izaugsme, tomēr nedaudz lēnākos tempos – par 3,2 - 3,5%. Izaugsmes tempus 2019. gadā ietekmēs aizvien pieaugošā nenoteiktībā ārējā vidē – ģeopolitiskā situācija reģionā, neskaidrība par Brexit vienošanās iznākumu, lēnāka izaugsme ES valstīs u.c.

Pārskatā ir raksturota EM īstenotā politika uzņēmējdarbības vides, inovācijas un jaunās tehnoloģijas, produktīvo investīciju un eksporta veicināšanas jomās, kā arī enerģētikā, būvniecībā, mājokļu politikā, tūrismā, konkurences politikā, patērētāju tiesību aizsardzībā u.c.

Latvijas ekonomikas attīstības pārskats publicēts Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.