Pagājušā gada izskaņā noslēdzās Valsts kultūrkapitāla fonda un “Latvijas valsts meži” atbalstītās “Vidzemes kultūras programmas 2019” projektu realizācija. Tās ietvaros no 2019. gada maija līdz decembrim jau divpadsmito gadu tika īstenoti dažādi kultūras pasākumi, kuros bija iesaistīti vēsturiskā Vidzemes novada iedzīvotāji.
2019. gadā “Vidzemes kultūras programmas” (VKP) mērķis bija nodrošināt līdzsvarotu, daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras procesu un tā pieejamību Vidzemē, saglabājot un attīstot Vidzemes novadam raksturīgās vērtības, tradīcijas un kultūrvidi. Pagājušajā gadā kā jauna prioritāte tika noteikta “sabiedrības iesaiste dabas un kultūras mantojuma vērtības apzināšanā un integrētā attīstībā, iesaistot un informējot sabiedrību par iespēju brīvprātīgi veikt dabas un kultūras mantojuma vērtību apzināšanu un uzturēšanu”. VPR rīkotajā seminārā piedalījās vairāk kā 50 interesenti, uzklausot ekspertus un rosinot saturīgas diskusijas.
Reklāma
Pavisam 2019. gadā tika saņemts 131 projektu pieteikums par kopējo summu 479 354,93 EUR. No pieteiktajiem projektiem atbalstu guva 58 projekti, to realizācijai sadalot 85500,00 EUR. Jāpiebilst, ka projekta finansējumu prasmīgi izmantoja visi atbalstīto projektu ieviesēji.
Tradicionāli plaša bija koncertu programma, iepazīstinot vidzemniekus ar zināmām un mazāk dzirdētām kompozīcijām. Godinot Alfrēdu Kalniņu 140. dzimšanas dienā, Cēsīs notika divi ērģelmūzikas koncerti. Limbažu baznīcā sveču gaismā bija iespēja baudīt latviešu komponistu skaņdarbus ērģelēm. Vidzemes koncertzālē "Cēsis" notika Saulkrastu kora biedrības ANIMA rīkotais koncerts “Līvu sasaukšanās”. Atjaunotajā Alūksnes dzelzceļa stacijas bagāžas šķūnī klausītājus priecēja neparasti vakara koncerti, un iespējams, ka tā kļūs par jauku tradīciju arī turpmāk. Bet tradīcijām bagāti ir Madonas mūzikas svētki un greznie Opermūzikas koncerti Sēļu muižā. Vasaras sezonā dažādi kultūras pasākumi notika arī populārajā Cēsu alus brūzī. Šeit risinājās ne tikai izklaidējoši, bet arī izglītojoši notikumi. 2018. gadā VKP atbalstu guva Strenču novada pašvaldības projekts “Sibīrijas dziesmuklade”, bet 2019.gadā Strenčos koncertā tika izdziedātas kladē apkopotās dziesmas. Savukārt, Ziemassvētku laikā Cesvaines vidusskolas aulā izskanēja kokļu ansambļu koncerts.
Tiem, kas vēlējās aktīvāk līdzdarboties un uzzināt vai iemācīties jaunas prasmes, bija iespēja izmantot plašo meistarklašu un nodarbību piedāvājumu. Tie bija gan konkursi, arodu prasmju apgūšana un meistardarbnīcas rokdarbniekiem un folkloras zinātājiem, gan meistarklases profesionālu mākslinieku, mūziķu un dejotāju vadībā. Jau atkārtoti VKP atbalstu saņēma mazsalacieši lībiešu valodas un kultūras nodarbībām. Ar senām tradīcijām pazīstama mūzikas nometne “Vītolēni” Gaujienā, kas pagājušajā gadā notika jau 17 reizi, apvienojot muzikālos bērnus un jauniešus. Senas tradīcijas ir arī ģitāristu sesijai, kas notiek Praulienas skolā un daudzu gadu laikā atklājusi ne vienu vien talantīgu mūziķi. Atkārtoti VKP atbalstu saņēma jauniešu radošais festivāls "Optižūns" Ērgļos Pārsteigumkalnā, kur bija iespējams novērtēt jauno filmu režisoru veikumu un baudīt dažādu mākslas nozaru sintēzes projektus. Varakļānu mūzikas un mākslas skolā notika radošā nedēļa jauniešiem un pedagogiem, tur kopīgi mācījās visi.
Jaunie grafikas mākslinieki pulcējās Siguldā, lai pavadītu aizraujošu laiku grafikas vasaras skolā un mācītos jaunas prasmes, kā arī attīstītu savus talantus. Radošās darbnīcas, sadarbībā ar Latvijas Mākslinieku savienību, notika Zvārtavas pilī un Gaujienas muižā, kur bērnu un jauniešu auditorijai bija iespēja gūt jaunas zināšanas vizuālajā mākslā profesionālu mākslinieku un mākslas pedagogu vadībā. Bet Cēsu teātra aktieriem otro gadu bija iespēja “rakt dziļāk”, iegūstot jaunas zināšanas un attīstot talantus profesionāļu vadībā.
Valmierā notika dzejas nakts ar aktīvu apmeklētāju līdzdarbošanos – dzejas slams un dzejas breiks. Pasākuma rīkotāji cer, ka šī varētu kļūt par jauku tradīciju. Tie, kas vēlējās aktīvāk izkustēties, piedalījās danču etnonaktī Ērmaņu muižā, kur muzicēja folkloras kopa “Tarkšķi”. Projekta ietvaros izdota arī “Tarkšķu” dziesmu burtnīca. Lai popularizētu folklorista Voldemāra Stelberga mantojumu, notika pasākumi Amatas novadā. Jau otro gadu VKP atbalstu saņēma arī dzejniecei Broņislavai Martuževai veltītais pasākumu cikls Lubānas novada “Dārziņos”, kur atrodas dzejnieces dzimtās mājas.
Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcijā “Vēveros” notika novadpētnieku seminārs un mācību ekspedīcija, paplašinot novadpētnieku zināšanas, prasmes un izpratni par kultūras mantojumu un kultūrvēsturisko ainavu, to dokumentēšanu un popularizēšanu, sadarbību ar valsts, reģionālajām un lokālajām institūcijām, kultūras iestādēm. Vietējā kultūrvēstures mantojuma izzinošas ekskursijas notika arī Auļukalna muižas apkārtnē, bet Ziemeru muižā bija iespēja piedalīties biomuzikālā ekskursijā, kur papildus kultūrvēstures vērtībām bija iespēja atklāt jaunas, neapzinātas dabas vērtības. Oleru muižā “dārza stāstu” ietvaros tika izgatavota rūnakmens replika, kā arī klātesošajiem bija iespēja uzzināt daudz jauna par mazajām arhitektūras formām ainavu dārzos un to simbolisko nozīmi.
Jaunpiebalgas mākslas un mūzikas skolas audzēkņi veica pētījumu par savas skolas ainavas vēsturi un iegūtos rezultātus apkopoja digitālā albumā. 2019. gadā tika uzsākta arī Ļaudonas teiku takas izveide ar informatīvajiem stendiem, bet Drustos vasaras garumā notika dažādu pasākumu cikls “Drustu bagātības meklējot”. Savukārt, Staiceles pusē, veicot pētījumu par svinēšanas vietām un tradīcijām, tika apzinātas kādreiz tik populārās zaļumballes un zaļumsvētku svinēšanas vietas.
Dažādas radošās darbnīcas gan jauniešiem, gan pieaugušajiem risinājās pie Burtnieku ezera, atgriežoties senajā akmens laikmeta pagātnē. Akmens laikmetā atgriezās arī Lubānas ezera apmeklētāji, piedaloties ceļotāju dienas ietvaros rīkotajos koncertos, darbnīcās un laivu braucienā pa ezeru. Ķoņu pagasta dārgumu meklētāji varēja doties pārgājienos un piedalīties radošās meistarklasēs, labāk iepazīstot savu novadu un tā bagātības.
2019. gadā VKP atbalstu saņēma projekti, kas saglabā atmiņas par Vidzemei svarīgiem cilvēkiem. Šeit būtu jāpiemin cimdu Jetes piemiņas istabas izveide Dzērbenē, pirmā latviešu botāniķa Jāņa Ilstera piemiņai augu diena Vestienā. Bet seminārā “Dzimta ar saknēm”, kas notika Līgatnē, katrs varēja mācīties sastādīt savu dzimtas koku un meklēt senču radu rakstus.
Ar VKP atbalstu vidzemniekiem bija iespēja vērot divas lieliskas izrādes – teātra trupas “Kvadrifrons” izrādi “Vecmāmiņu valsts” Cēsīs un Valmierā, kas liek dziļi aizdomāties par sadzīvošanu, pieaugšanu un samierināšanos, kā arī sabiedrības novecošanos. Maģiska režisores Beatrises Zaķes izrāde “LETTI” pilnmēness naktī notika Āraišu arheoloģiskajā parkā, un tajā piedalījās kopienas teātris un interesentu grupa, kopīgi radot unikālu pasākumu. Multimediāla ekspozīcija ar zīmīgu nosaukumu “Iededz gaismu Stāmerienas pilī ”notika atjaunotās pils atklāšanas pasākumā.
Mākslas baudītājiem 2019. gadā tradicionāli bija iespēja piedalīties un apmeklēt starptautisko simpoziju Mālpilī. Starptautisks mākslas festivāls “Divi Jūliji” jau otro gadu notika Gulbenē, bet Kārļa Skalbes daiļrades motīvi tika pārvērsti lielformāta mākslas darbos un bija skatāmi Cēsīs, dabas vidē pie Rūcamavota.
Pagājušajā gadā savu simtgadi atzīmēja Cēsu centrālā bibliotēka, un visa gada garumā notika izstāžu cikls, kas veltīts bibliotēkas darbībai tās pastāvēšanas laikā. Novembrī, kad svinam valsts svētkus, bibliotēkā notika īpašs svinīgais sarīkojums. Pagājušajā gadā ar VKP atbalstu tika sagatavots makets ceļveža – albuma, kas stāsta par Gauju, “No Elkas kalna līdz jūrai” izdošanai, kā arī izdota grāmata par Emīlu Dārziņu “Melanholiskais valsis”. Bet grāmatu mīļotāji Salacas upes tuvumā visa gada garumā varēja ceļot kopā ar bibliokuģi “Krišjānis Valdemārs”, kurš apciemoja bibliotēkas Salacgrīvas, Alojas, Burtnieku un Mazsalacas novados.
Ļoti interesantu rakstu sēriju visa gada garumā varēja lasīt reģionālajos laikrakstos “Ziemeļlatvija” un “Dzirkstele”, kas stāstīja par dažādiem dabas un kultūras mantojuma pieminekļiem.
Arvien lielāku popularitāti gūst stāstnieku kustība, kas pievērš uzmanību lasītprasmei un stāstu stāstīšanai. VKP atbalstīti stāstnieku pasākumi notika Gulbenes novada bibliotēkās, Burtniekos un Oleru muižā.
Novēlām ikvienam kultūras projektu realizētājam stāstīt par saviem labajiem darbiem, jo kopā ir paveikts ļoti daudz. “Vidzemes kultūras programmas 2019” ietvaros notikuši vairāk kā 280 dažādi pasākumi un aktivitātes, projektu īstenošanā bijuši iesaistīti 3141 dalībnieks un pasākumu apmeklētāju skaits bija vairāk nekā 35320. Izdota viena grāmata (1200 eks.), viena folkloras dziesmu burtnīca (300 eks.), sagatavoti divi grāmatu manuskripti un dizains.
Vidzemes plānošanas reģions ir gandarīts ar aizvadītajā gadā sasniegtajiem rezultātiem, īstenotajiem projektiem un priecājas par iespēju realizēt Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstīto Kultūras programmu reģionā.
.jpg "Piparkūku darbnīcas Brunavas mālotavā Bauskas TIC")
