Foto: Zemgales Plānošanas reģions
Autors: Juris Kālis
Avots: Zemgales Plānošanas reģions
Zemgales Attīstības padome (ZAP) nupat kā apstiprinājusi Zemgales Reģionālā ainavas un zaļās infrastruktūras plāna 2020.-2027. gadam gala redakciju. Plānu, kura projekts vairākkārt apspriests ar ieinteresēto valsts institūciju pārstāvju, pašvaldību un kaimiņu reģionu speciālistu piedalīšanos, izstrādājusi mērniecības firma “Delta Kompānija” un tas ir pirmais šāda veida dokuments pārējo četru plānošanas reģionu vidū.
Minētajā dokumentā, kas Zemgalē tapis tādā kā testa režīmā, jo analogu Latvijā vēl nav, lielā mērā integrēti Eiropas Ainavu konvencijā ietvertie uzdevumi, uzsverot, ka ainavām ir nozīmīga sabiedriskā loma kultūras, ekoloģijas, vides un sociālajā jomā, tās ir saimnieciskajai darbībai labvēlīgs resurss un to aizsardzība, pārvaldība un plānošana var radīt jaunas darbavietas.
Reklāma
Vairāk nekā 200 lappušu apjomīgajā dokumentā autori snieguši zemes lietojuma veida, dabas vērtību un īpaši aizsargājamo teritoriju telpisko, kā arī teritorijas ekonomisko raksturojumu ainavas kontekstā. Atsevišķa sadaļa veltīta Zemgales Plānošanas reģiona (ZPR) un reģiona pašvaldību plānošanas dokumentu analīzei saistībā ar ainavas un zaļās infrastruktūras pārvaldību. Tāpat atspoguļota ainavas daudzveidība, tās kultūrvēsturiskās un dabas vērtības, iezīmēti ainavas kvalitātes mērķi un to identificēšanas veidi, sniegti vairāki zaļās infrastruktūras pilnveidošanas scenāriji un priekšlikumi ainavu pārvaldības risinājumiem reģionā.
Lai darbs labāk sekmētos, plānā autori Zemgales teritoriju centušies iedalīt vairākos mazākos ainavu reģionos – Zemgales līdzenuma, Dobeles – Auces, Tīreļu – Jelgavas, Austrumzemgales, Taurkalnes – Pilskalnes, Vidussēlijas, Jēkabpils – Teiču un Lejasdaugavas – Vestienas. Katrā no tiem raksturots reljefs, augsne, ūdeņi, zemes lietojums, apdzīvojums, kultūrainava un citi radītāji. Sabiedrībā, ne bez pamata, iesakņojies stereotips, ka Zemgales līdzenuma ainavai piemīt vien plašu, intensīvi apstrādātu, auglīgu lauku - “maizes klēts” simbols, taču tās identitāti, kā norādīts jaunajā plānā, vairo arī lieli augļu dārzi, polderi, ražotnes, viensētu puduri, mežu masīvi, upju senielejas un ielejas, palieņu pļavas, purvu mitrāji un citi nozīmīgi ainavas elementi. Savukārt Zemgales kultūrvēsturiskā ainava nav iedomājama bez pilīm, pilskalniem, pilsdrupām un seniem piļu un muižu parkiem, kas ir vērā ņemams resurss tūrisma attīstībai reģionā.
Lietošanā nodotais dokuments un tajā ietvertās rekomendācijas kļūs par savdabīgu palīgu teritorijas plānotājiem gan darbā pie Zemgales Plānošanas reģiona ilgtspējīgas Attīstības programmas 2021.-2027. gadam, gan pašvaldību jaunās Attīstības programmas izstrādes sadaļā, kas attiecas uz ainavas un zaļās infrastruktūras attīstību. Minētais dokuments publiskots ZPR interneta vietnes www.zemgale.lv sadaļā Attīstība, pie dažādu nozaru attīstības programmām.
Plāns izstrādāts ar Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam projekta LLI-291 “Zaļās infrastruktūras pilnveidošana zemieņu upju ainavā” (ENGRAVE) atbalstu. Projekta kopējais finansējums ir 583 300,34 eiro, tostarp ERAF finansējums – 495 805,26 eiro.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.png "Izdota Bauskas novada tūrisma himna Bauskas TIC")
.jpg "Ziemassvētku koncerts Skaistkalnes baznīcā Bauskas TIC")
