2020. gada 6. februārī, aprit 100 gadu, kopš tagadējais Latvijas Nacionālais vēstures muzejs sāka darbību Rīgas pilī. Pēc 2013. gada postošā ugunsgrēka muzejs pili uz laiku ir atstājis, taču nākamo simtgadi cer iesākt ar iespējami drīzu atgriešanos vēsturiskajā mājvietā.
Šobrīd VAS “Valsts nekustamie īpašumi” ir izsludinājusi būvniecības iepirkumu pils kastelas Dienvidu korpusa un Rietumu korpusa daļas rekonstrukcijai un restaurācijai, lai šo pils daļu nodotu muzejam 2024. gadā. Tomēr finansējums muzeja ekspozīcijai, kā arī tālākais laika grafiks un finansējums pils rekonstrukcijai pēc 2024. gada vēl nav noteikts.
Reklāma
1920. gada 6. februārī LNVM priekštecim Latvijas Etnogrāfiskajam muzejam (no 1924. gada – Valsts Vēsturiskais muzejs) iedalīja četras telpas Rīgas pilī, kur jaunās Latvijas valdība izvietoja gan pārvaldes, gan kultūras institūcijas. Divdesmit valsts neatkarības gados līdz padomju okupācijai 1940. gadā muzeja kolekcijas apjoms desmitkāršojās, tika izveidotas muzeja ekspozīcijas, sākta pētījumu un ceļvežu sērijas izdošana, īstenoti starptautiski projekti. Muzejs Rīgas pilī apsaimniekoja jau aptuveni 40 telpas, kurās izvietoja gan ekspozīciju, gan krātuves un darba telpas, gan arī restaurācijas darbnīcu. Otrā pasaules kara noslēgumā 1944.–1945. gadā plašie Rīgas pils pagrabi un lifta šahta tika izmantoti vērtīgākās muzeja krājuma daļas slēpšanai. Atkārtotās padomju okupācijas apstākļos muzejs turpināja darbību Rīgas pilī kā Centrālais Valsts vēstures muzejs (vēlāk – Latvijas PSR Vēstures muzejs; Latvijas Vēstures muzejs; no 2005. gada – Latvijas Nacionālais vēstures muzejs).
Nepietiekamā telpu platība un Rīgas pils pielāgošana muzeja darbībai ir bijis aktuāls jautājums daudzu gadu garumā. Taču tikai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas problēma guvusi praktiskus risinājumus, pēdējos aptuveni divdesmit gadus īstenojot ideju, ka Rīgas pils ir Valsts prezidenta rezidence un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja mājvieta.
2012. gada decembrī tika uzsākti pēdējās desmitgadēs vērienīgākie Rīgas pils rekonstrukcijas darbi, ko plānoja pilnībā pabeigt 2015. gada decembrī. Būvdarbi tika iesākti ar Valsts prezidenta rezidences daļu Rīgas pils priekšpilī un Austrumu piebūvē, bet muzejam nododamās pils kastelas daļas rekonstrukciju neļāva uzsākt kavēšanās muzeja krātuvju ēkas būvniecībā. Rekonstrukcijas darbu laikā 2013. gada 20. jūnijā notika postošais Rīgas pils ugunsgrēks, kā rezultātā Latvijas Nacionālais vēstures muzejs bija spiests pārcelties uz pagaidu darba un krātuvju telpām, kā arī iekārtot pagaidu ekspozīciju Brīvības bulvārī 32.
Muzeju pārcelšanās uz pagaidu telpām ļāva nekavējoties izsludināt kastelas daļas restaurācijas un rekonstrukcijas metu konkursu. Tā uzvarētāji, arhitektu biroji “MARK Arhitekti” un “Sudraba arhitektūra”, arhitekta Reiņa Liepiņa vadībā izveidoja pilnsabiedrību “Rīgas pils kastelas projekts”. Īsā termiņā līdz 2016. gada pavasarim tika paveikti projektēšanas darbi, un sākotnēji noteiktais Rīgas pils
2. kārtas pabeigšanas datums bija 2018. gada 1. augusts. Tomēr pēc neveiksmīgiem būvdarbu iepirkumiem pilī varēja uzsākt tikai izpētes darbus; nepietiekamā finansējuma dēļ tika izmainīta arī projekta īstenošanas koncepcija un šobrīd Rīgas pils kastelas atjaunošanas projekts ir sadalīts vairākās kārtās.
2020. gada 31. janvārī VAS “Valsts nekustamie īpašumi” izsludināja jaunu iepirkumu Rīgas pils kastelas atjaunošanas darbiem – pārbūvei un restaurācijai ap 4,3 tūkstošu kvadrātmetru platībā.
Kā norāda VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits, “Šobrīd esam gatavi pa posmiem uzsākt Rīgas pils kastelas atjaunošanu - gaidām pieteikumus no būvniekiem, kuri ir ieinteresēti šī unikālā Latvijas kultūras un vēstures mantojuma atjaunošanā. Lai rūpīgi saglabātu vēstures liecības un kultūras mantojumu Rīgas pils kastelas daļā pēdējos gados veikti vērienīgi izpētes darbi. Tas palīdzēs optimizēt būvniecības izmaksas, samazinās būvniecības riskus un neparedzēto darbu rašanos, nodrošinot to, katrs atradums nekavēs būvniecības procesa tālāko gaitu. Izpētes gaitā konsultējāmies ar augstas raudzes speciālistiem – restauratoriem no Itālijas (Venēcijas) un Čehijas. Ja iepirkums noritēs veiksmīgi, būvdarbus uzsāksim maijā. Esam apņēmušies nodot muzejam pielāgoto Kastelas dienvidu korpusu 2024. gadā”.
Līdz 2024. gadam muzejs turpinās darbību pagaidu ekspozīciju telpās Brīvības bulvārī 32. Pēc 2024. gada vēl būs jāveic pārējo pils korpusu atjaunošana – kopējā Rīgas pils kastelas būvprojekta platība ir 11,9 tūkstoši kvadrātmetru, no kuriem lielākā daļa – 7,7 tūkstoši kvadrātmetru jeb aptuveni 65% šajā būvniecības kārtā vēl netiks atjaunoti vai izbūvēti.
Paralēli pils projektēšanas darbiem LNVM aktīvi strādājis pie jauno Rīgas pils telpās izvietojamo ekspozīciju koncepcijas, plāniem un izmaksu aprēķiniem, kas jau tikuši vairākkārt pārstrādāti. Šobrīd plānots, ka muzeja darbības uzsākšanai pils Dienvidu korpusā un ekspozīcijām būtu nepieciešami 4 miljoni eiro. Tuvākā gada laikā muzejs atkārtoti aktualizēs darbības koncepciju un ekspozīciju plānus atbilstoši jaunajiem projekta apstākļiem – muzejam pilī atgriežoties pakāpeniski, kā arī uz laiku darbojoties bez visaptverošas Latvijas vēstures pamatekspozīcijas.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
