Šobrīd medijos aktīvi tiek
apspriests jautājums, vai Lielbritānijas referenduma rezultāts ir Eiropas
Savienības (ES) beigu sākums? Vai britu lēmums iezīmē politiskās un ekonomiskās
krīzes sākumu? Tā kā Lielbritānijā dzīvo un strādā vislielākais skaits no Latvijas
emigrējušo iedzīvotāju, aptuveni 100 tūkstoši, Latviju, protams, satrauc
jautājums, kā mainīsies mūsu valstspiederīgo dzīve šajā valstī? Kā Brexit ietekmēs darba iespējas
Lielbritānijā, tur esošo latviešu uzņēmumu darbu u.tml. Bažas tiek paustas arī
par turpmākajām eksporta iespējām uz Lielbritāniju, tāpēc gribētos mazliet
ieskicēt, kāpēc uztraukumam tomēr nav pamata.
Panikai nav pamata
Reklāma
Šobrīd lielākā panika sakņojas
tajā, ka ES vienkārši nebija gatava šādam referenduma rezultātam, jo visas
provizoriskās aptaujas liecināja, ka to iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir pret ES
pamešanu, ir lielāks. Bet balsojums ir tāds, kāds ir – taču, jāņem vērā, ka
jautājums ir vairāk politisks, nekā ekonomisks. Tuvāko divu gadu laikā būtiskas
izmaiņas nebūs jūtamas, pirmkārt, jau britiem jānostabilizē savs politiskais
kurss. Šobrīd nav pat īstas skaidrības, kurš būs gatavs stāties pie valsts
vadības.
Jāgaida, ko nesīs valūtas kursa svārstības
Nenoliedzami, pavisam bez sekām
šī situācija nebūs – samazināsies to mūsu valsts piederīgo ienākumi, kuri
strādā Lielbritānijā, attiecīgi samazināsies arī tā naudas masa, kas caur viņu
atbalstu tuviniekiem atplūst uz Latviju. Jau kopš 2010. gada ārvalstīs
strādājošo uz Latviju sūtītās summas stabili veido ap 2,5% no iekšzemes kopprodukta.
Konkrētus samazinājuma apmērus šobrīd būtu pāragri saukt, jo būs jāņem vērā arī
valūtas kursa svārstības. Tuvojoties referenduma iznākumam, finanšu tirgos jau
bija jūtamas negatīvas svārstības, īpaši Lielbritānijas mārciņas valūtas kursa
izmaiņās, kas sākumā uzlidoja līdz gada maksimumam un tad noslīdēja līdz
zemākajam līmenim pēdējo 20 gadu laikā.
Eksporta apjomi nav tik vērienīgi, lai satrauktos
Arī pievēršoties Latvijas
eksportam uz Lielbritāniju, jāsaka, ka nākotnes scenārijs nav tik dramatisks,
kā dažviet tiek pasniegts. Pirmkārt un galvenokārt, jāņem vērā, ka eksports uz
Lielbritāniju veido tikai 5,12% no kopējā Latvijas eksporta apjoma. Galvenās
Latvijas eksporta preces uz Lielbritāniju koksne un tās izstrādājumi, mašīnas
un mehānismi un elektriskās iekārtas. Šie dati liecina, ka minēto eksporta
apjomu ir iespējams novirzīt uz kādu citu ES valsti.
Vai briti būs uzvarētāji – tas vēl ir jautājums
To, kādas būs Latvijas
tirdzniecības attiecības ar Lielbritāniju, rādīs Lielbritānijas un ES pārstāvju
sarunu rezultāts. Šobrīd vērojams piesardzīgu pārmaiņu periods, taču
Lielbritānijas referenduma rezultātu drīzāk jāuzlūko, kā signālu mainīt ES
politiku, nevis kā traģēdiju. Latvija vēlas, lai pēc sarunām ar Lielbritāniju
par izstāšanos no Eiropas Savienības Latvijas pilsoņiem Lielbritānijā statuss
nemainītos. Tāpat Latvija ir
ieinteresēta saglabāt maksimāli ciešas ekonomiskās un politiskās saites ar
Lielbritāniju. To, cik lielā mērā mūsu vēlmes piepildīsies, protams, rādīs
sarunu rezultāti, domājams, jau tuvākajā laikā. Ir aplami uzskatīt, ka
Lielbritānija šobrīd paveikusi varoņdarbu – uzdrošinos izteikt apgalvojumu, ka ilgtermiņā
pierādīsies, ka briti no šīs situācijas neizies kā uzvarētāji – Lielbritānijai
būs jāpārslēdz virkne muitas un tirdzniecības līgumu, kas laika un finanšu
resursus. Tuvākos pāris gadus briti dzīvos pārmaiņu vadības ietekmē, kas arī
prasa resursus, un nav nekādu garantiju par to, kāds būs šādas vadības
rezultāts.
Vairāk jāsatraucas ar ES valstu ārējiem parādiem
Nedomāju, ka ir pamats
satraukumam par iespējamo domino efektu citās ES dalībvalstīs. Patiesībā,
vairāk būtu jādomā par to, kā risināt vairāku ES dalībvalstu samilzušos ārējos
parādus. Nepietiekama uzmanība šim problēmjautājumam nākotnē var radīt daudz smagākas
sekas, kā satraukums par Brexit ietekmi
uz ekonomiku. Analizējot datus par ES dalībvalstu ārējiem parādiem, jāsecina,
ka rekordistei Grieķijai strauji tuvojas arī Itālija, Portugāle, daudz
neatpaliek arī Kipra, Īrija un Beļģija. Statistikas dati gan liecina, ka Latvija
šajā aspektā ne tuvu nav sliktākajā situācijā, taču arī mums vairāk jāpiedomā
pie tā, kā veidot investoriem saistošu vidi un priekšstatu par Latviju.
Liels solis pareizajā virzienā ir
Latvijas pievienošanās OECD valstu pulkam, taču arī šeit ir būtiski prast
veidot veiksmīgu ārējo komunikāciju, uzsverot, ka Latvijā joprojām ir daudz
brīvas lauksaimniecības zemes un salīdzinoši stabila investīciju vide.
Autore: Biznesa augstskolas Turība docētāja Zane Driņķe.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
