Foto: Cēsu Mākslas festivāls
Autors: Egija Saļņikova
Avots: Cēsu Mākslas festivāls
Noslēdzies desmitais Cēsu Mākslas festivāls, kas mēneša garumā
piedāvāja 22 vizuālās mākslas, mūzikas, kino un teātra mākslas
pasākumus, kurus apmeklēja 14 000 skatītāju un klausītāju. Laikmetīgās
mākslas izstādi Cēsu alus brūzī apmeklēja 4500, bet festivāla patrona
SEB bankas piedāvāto izstādi - 3000 interesenti. Jubilejas festivāla
centrālo notikumu, kas spoži izskanēja 6. augustā - Džordža Gēršvina
operas “Porgijs un Besa” koncertiestudējumu Cēsu pils parkā, noskatījās
2500 skatītāji.
“Desmitais festivāls nostiprināja pārliecību, ka mums ir sava
publika, kas uzticas un nodrošina pilnas pasākumu auditorijas. Tik ātri
kā šogad līdz šim biļetes nav bijušas izpārdotas ne uz koncertiem, ne
Grand Prix skates teātra izrādēm, nemaz nerunājot par operas
koncertiestudējumu, kur sēdvietas pilnībā beidzās jau labu laiku pirms
pasākuma. Paldies apmeklētājiem par šo uzticību, tas mūs motivē strādāt
tālāk! Esam guvuši arī jaunu pieredzi, ko nekur nevar iemācīties - šogad
pirmo reizi 10 gadu laikā brīvdabas koncertuzveduma laikā uzlija
lietus. Tas vienmēr bijis kā drauds " bet ja nu lietus, ko tad.... "!
Visu var atrisināt: izrādās publika zina, ka drošībai jāņem līdzi
lietusmēteļi un lietussargus nelieto, savukārt mēs tagad zinām, kā no
lietus pasargāt gan orķestri, gan solistus, un kā parkā izvietot
skatuves, lai nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ izrāde nav pat jāpārtrauc.
Bet pats galvenais: arī nākošgad festivāla programmā būs lielais operas
koncertiestudējums, šo tradīciju esam izlēmuši paturēt katru gadu!”
jubilejas festivālu vērtē festivāla direktors Juris Žagars.
Cēsu Mākslas festivāla neatņemama pamatvērtība ir laikmetīgā vizuālā
māksla, un šogad tā bija apskatāma divās izstādēs. Kuratores Daigas
Rudzātes veidotajā izstādē “Laikmetīgā ainava” apmeklētājiem bija
iespēja apskatīt Latvijas mākslinieku Kristiānas Dimiteres, Ievas
Epneres, Kristapa Epnera, Romana Korovina, Sarmītes Māliņas un Kristapa
Kalna, Ingas Melderes, tekstu grupas “Orbīta”, Kriša Salmaņa un Annas
Salmanes, Paulas Zariņas un Sergeja Davidova speciāli Cēsu Mākslas
festivālam jaunradītus darbus. Otru izstādi “Nākotnes retrospekcija”
bija sarūpējis festivāla patrons SEB banka sadarbībā ar Latvijas Mākslas
akadēmiju un tajā bija skatāmi talantīgo jauno latviešu mākslinieku
darbi.
Reklāma
Par “Laikmetīgo ainavu” Stella Pelše žurnālā “Studija” raksta šādi:
“Cēsu Mākslas festivāla desmit gadu jubilejas izstādē skatītājiem tika
piedāvāti īpaši pasūtīti darbi, kas nozīmēja garantēti jaunu pieredzi,
nevis jau zināmu sasniegumu turneju provincē (...). Lai arī virknei
darbu varēja salūkot kādus diskutablus aspektus, kopumā pasākums
uzskatāms par izdevušos un uzmanības vērtu, iezīmējot Cēsis jau kā
tradicionālu laikmetīgās mākslas pieturpunktu vasaras notikumu kartē.”
Jubilejas festivāla lielākais notikums bija amerikāņu komponista
Džordža Gēršvina operas “Porgijs un Besa” koncertiestudējums Cēsu pils
parkā.
"Protams, Cēsu pils estrādi nekādi nevar salīdzināt ar opernamu (lai
gan apskaņošanai nebija ne vainas), taču Andra Pogas vadībā Latvijas
Nacionālais orķestris darīja ļoti daudz, lai publika gūtu daudzmaz
adekvātu priekšstatu par Gēršvina mūzikas kvalitātēm (...). Pats
svarīgākais tomēr – uz Latviju ataicinātie amerikāņu viesmākslinieki
nelika vilties. Sevišķi uzrunāja operas titulvaronis – Porgija loma
Lestera Linča īstenojumā visas izrādes gaitā saistīja ar tembrālu
izteiksmīgumu, vokālu stabilitāti, bagātīgu emocionālo izjūtu spektru.
Līdzās atšķirīgas nianses un noskaņas ienesa baritona Rodnija Klārka
uzstāšanās, tieši tāpat apliecinot spēju radīt muzikāli viengabalainu
operas varoņa tēlu. Savukārt Džermeins Smits uzreiz pievērsa uzmanību ar
grotesku raksturlomu, kuras pilnvērtīgā iedzīvinājumā, protams,
nepieciešama arī vokālā meistarība, un tās solistam netrūka. Un, bez
šaubām, operas izrāde nebūtu iedomājama bez Latonijas Mūras košā un
valdzinošā soprāna tembra, kurš atbilstoši mūzikas rakstura maiņām
plastiski izgaismojās gan lirisku, gan dramatisku pārdzīvojumu brīžos
(...). Visbeidzot, “Porgija un Besas” koncertuzveduma uztverei
nepārprotami nāca par labu režisora Viestura Kairiša spēja pat tik
ierobežotos apstākļos panākt iespaidu par operas sižeta skatuvisko
virzību. Sadarbībā ar kori un solistiem režisors pauda vairākas
psiholoģiski trāpīgas atklāsmes un nelaida garām izdevību arī parādīt
operas libretā iekodēto ironiju un humora izjūtu. Tas viss akcentēja
Gēršvina mūzikas vēstījuma emocionālo dziļumu un daudzslāņainās
dimensijas, " vēsta Armanda Znotiņa (Latvijas Avīze) recenzija par Cēsu
Mākslas festivāla koncertiestudējumu.
Otro gadu Cēsu Mākslas festivāls teātra cienītājiem piedāvāja GRAND PRIX
skati, kuras ietvaros dažās nedēļas nogalēs bija iespēja noskatīties
sezonas interesantākos skatuves darbus. Programmu veidoja teātra kritiķe
un šī gada “Spēlmaņu nakts” balvas žūrijas komisijas locekle Silvija
Radzobe un, viņasprāt, visas tajā iekļautās izrādes raksturo tas, ka par
tām runā, raksta, strīdas, un skatītāju lielās intereses dēļ, biļetes
jau ilgi uz priekšu ir izpārdotas. Tāpat notika arī Cēsu Mākslas
festivālā – biļetes uz teātra izrādēm “kusa” visstraujāk. Piemēram, abu
Nacionālā teātra izrāžu “Zēns” un “Ak, tētīt...” gadījumā skatītāju
interese bija trīs reizes lielāka nekā pieejamo biļešu skaits. Tāpēc
sadarbībā ar festivāla digitālo partneri LMT tika nodrošinātas abu
izrāžu tiešraides un ar interneta starpniecību tās neklātienē noskatījās
vairāk nekā 3500 cilvēku.
Pateicoties SEB bankas atbalstam, pirms izrādēm skatītājiem bija
iespēja bez maksas apmeklēt Silvijas Radzobes ievadlekcijas par dažādām
ar teātri saistītām tēmām, kuras lietotnē LMT Straume bija iespēja vērot
vēl plašākam interesentu lokam. Lekcijas joprojām iespējams noskatīties
LMT Straume arhīvā: http://straume.lmt.lv/lv/video-saraksts/cesu-makslas-festivals.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
