Absolūtajam vairākumam iedzīvotāju Latvijas valsts proklamēšanas 100. gadadiena ir vēsturiski nozīmīgs laiks, apliecina pētījumu un konsultāciju kompānijas Kantar TNS veiktā iedzīvotāju aptauja.
2018. gadā aprit 100 gadi kopš Latvijas Republikas proklamēšanas, un absolūtajam vairākumam jeb 80% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 60 gadiem tas ir vēsturiski nozīmīgs laiks. Vienlaikus 77% iedzīvotāju atzīst, ka Latvijas valsts proklamēšanas 100. gadadienu vajag atzīmēt īpašāk nekā citus gadus. Tātad kopumā vairāk nekā viens miljons mūsu valsts iedzīvotāju novērtē Latvijas valsts proklamēšanas vēsturisko nozīmi un atbalsta vajadzību atzīmēt šo gadadienu atšķirīgāk un īpašāk.
Reklāma
Viens no Latvijas valsts proklamēšanas simboliem ir valsts simtgades piederības zīme, kuru atpazīst teju katrs pieaugušais Latvijas iedzīvotājs. Kantar TNS oktobrī veiktajā pētījumā 92% aptaujāto vecumā no 16 līdz 60 gadiem atpazina vai bija redzējuši Latvijas valsts simtgades piederības zīmi. Simtgades zīmes atpazīstamība nepilna gada laikā ir būtiski pieaugusi – no 72% janvārī līdz 92% oktobrī.
Kantar TNS eksperte Inta Priedola atzīmē, ka tik augsta atpazīstamība parasti ir vērojama zīmoliem, kuri simbolizē noteiktas vērtības un personību. Eksperte secina, ka simtgades zīmei ir izveidojies liels simboliskais spēks iedzīvotāju prātos un pati zīme jau ir kļuvusi par zīmolu.
Latvijas valsts simtgades ietvaros iedzīvotājiem ir augsta interese par tās notikumiem un pasākumiem visa gada garumā. Absolūtais vairākums iedzīvotāju (80%) būtu gatavi iesaistīties simtgades norisēs ar kādu savu iniciatīvu – vai tā būtu simtgadei veltīto pasākumu apmeklēšana vai svinības ģimenes lokā, vai arī līdzdarbošanās vai citu cilvēku rosināšana iesaistīties dažādās simtgades aktivitātēs.
Kantar TNS pētījuma dati rāda, ka gandrīz vienlīdz liels daudzums iedzīvotāju simtgades ietvaros ir gatavi apmeklēt īpašos pasākumus vai svinēt simtgadi ģimenes, radu un draugu lokā (attiecīgi 51% un 49%). Tik salīdzinoši liela sabiedrības daļas iesaiste kā ārējos jeb publiskos pasākumos, tā arī svētku svinēšana iekšējos jeb privātos ģimenes pasākumos, saskaņā ar Kantar TNS ekspertes domām, liecina par simtgades svētku svinēšanas tradīcijas iesakņošanos Latvijas sabiedrībā.
Par simtgades svētku atzīmēšanas tradīcijas nostiprināšanos liecina arī iedzīvotāju plāni simtgades svinēšanai tās svētku kulminācijas mēnesī – novembrī. Aptuveni trešā daļa Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 60 gadiem novembrī plāno apmeklēt tādus simtgades publiskos pasākumus kā 18. un 19. novembra īpašās norises un gaismas uzvedumu (35%), svētku pasākumi savā reģionā, pilsētā vai novadā (31%) un gaismas festivāls “Staro Rīga” (30%).
Vairāk nekā ceturtā daļa iedzīvotāju (27%) novembrī sekos līdzi simtgades svētku programmai televīzijā, radio vai pasākumu tiešraidē. Jāatzīmē, ka ar masu mediju starpniecību pasākumiem biežāk plāno sekot līdzi iedzīvotāji, kas ir vecāki par 50 gadiem.
Ceturtā daļa iedzīvotāju (24%) tieši novembrī paši rīkos vai piedalīsies svētku svinībās mājās vai ģimenes vai draugu lokā. Kā jau tika minēts iepriekš, kopumā jebkurā no mēnešiem ģimenes vai draugu lokā simtgades pasākumus ir gatavi atzīmēt divreiz vairāk iedzīvotāju (49%).
Noskatīties kādu no “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” filmām novembrī plāno piektā daļa iedzīvotāju (21%). Aptuveni tikpat liela daļa aptaujāto (19%) pošas apmeklēt kādu no publiskajiem svētku pasākumiem Rīgā (pamatā tie ir rīdzinieki un Pierīgas iedzīvotāji), vai doties uz Latvijas simtgadei veltītajiem svētku koncertiem, to skaitā muzikālajiem un deju uzvedumiem (16%).
Caurmērā septītā daļa jeb 15% iedzīvotāju novembrī plāno apmeklēt Latvijas brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņas dienai veltītos pasākumus, kā, piemēram, Lāčplēša dienu. Biežāk tie ir jaunieši vecumā no 20 līdz 30 gadiem. Vēl 15% aptaujāto novembrī gribētu noskatīties kādu vēsturisko filmu par Latviju, un tie savukārt biežāk ir iedzīvotāji vecumā virs 50 gadiem.
Aptuveni desmitā daļa iedzīvotāju novembrī plāno apmeklēt kādu Latvijas valsts simtgadei veltītu izstādi vai izrādi (10%) vai doties ceļojumā, vai brīvdienās apceļot Latviju (8%).
Simtgadei veltītā kādā sociālajā vai labdarības iniciatīvā plāno iesaistīties 3%, un kādā no vides projektiem – 2% aptaujāto iedzīvotāju.
Kantar TNS ekspert Inta Priedola norāda uz vienu kopējo iezīmi, kas raksturo tos iedzīvotājus, kas ir labāk informēti, lielākā mērā atbalsta un vairāk ir gatavi iesaistīties simtgades pasākumos: biežāk tie ir latviešu tautības cilvēki vai iedzīvotāji no latviski runājošām ģimenēm, vidzemnieki, tā sauktās “baltās apkaklītes” (studenti, speciālisti, vadītāji), cilvēki ar vismaz vidējiem ienākumiem (vairāk nekā 700 eiro mēnesī). Savukārt zemāka informētība un iesaiste simtgades pasākumu norisē ir cittautiešu un nepilsoņu vidū, strādnieku un vienkāršo profesiju veicējiem, kā arī cilvēkiem, kas dzīvo vieni paši.
Kantar TNS eksperte atzīmē, ka, lai arī cittautiešiem ir zemāka nekā latviešiem interese iesaistīties simtgades pasākumos, tomēr tā joprojām ir salīdzinoši augsta – caurmērā septiņi no desmit aptaujātajiem cittautiešiem gribētu apmeklēt simtgades pasākumus vai kā citādi līdzdarboties tajos. Turklāt cittautiešu augstāka iesaiste simtgades pasākumu norisē veicinātu arī kopējā patriotisma noskaņojuma uzlabošanos valstī. Svētku kulminācijas mēnesis novembris ir tieši tas laiks, kad katrs var atrast sev kādu interesantu simtgades notikumu vai pasākumu – neatkarīgi no tā, vai cilvēks pats līdzdarbojas klātienē vai vēro to atspoguļojumu masu medijos.
Par pētījumu
Aptauju veica pētījumu un konsultāciju kompānija Kantar TNS 2018. gada janvārī un oktobrī, ar interneta starpniecību visā Latvijā katrā no aptaujas posmiem aptaujājot vismaz 800 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 16 līdz 60 gadiem. Izlase ir reprezentatīva 1,3 miljoniem Latvijas iedzīvotāju attiecīgajā vecumā.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.png "Ekskursijas Latvijā! Latvia Tours")
