Šobrīd pasaulē ir vairāk nekā desmit autobūves kompānijas, kuras darbojas jau vairāk nekā simts gadus, taču vissenākā no šīm kompānijām ir pārkāpusi jau trešā gadsimta slieksni un šogad svin 210.dibināšanas gadadienu. Tas ir franču Peugeot, kā pirmsākumi meklējami tālajā 1810.gadā, kad tika izveidots neliels ģimenes uzņēmums - kafijas dzirnaviņu ražotne.
Darbības sākumposmā Peugeot ražoja kafijas dzirnaviņas un dažādus metāla izstrādājumus - atsperes, zāģus, pat lietussargu un briļļu rāmjus. Pirmās metālapstrādes darbnīcas sava tēva dzirnavās izveidoja Žana Pjēra Pežo (Jean-Pierre Peugeot) atvases Žans Frederiks (Jean-Frederic) un Žans Pjērs II (Jean-Pierre II). Pāris desmitgades vēlāk Peugeot vārdā nodēvētā kompānija jau nodarbojās ar pilnvērtīgu ražošanu. Tās bija kafijas pupiņu maļamās dzirnaviņas un velosipēdi, kas Peugeot daudzveidīgās produkcijas klāstu veido vēl aizvien.
1882.gadā kompānija sāka interesēties par autobūves industriju un 1889.gada Pasaules izstādē Parīzē brālēni Armands Pežo (Armand Peugeot) un Eižens Pežo (Eugene Peugeot) prezentēja pirmo Peugeot transportlīdzekli - ar tvaika dzinēju aprīkotu triciklu. Tikai gadu vēlāk dienas gaismu ieraudzīja uzņēmuma pirmais automobilis ar iekšdedzes dzinēju.
Vēlāk Armands Pežo kā viens no gadsimta ievērojamākajiem cilvēkiem par ieguldījumu pasaules autobūvē tika uzņemts Amerikas Automobiļu slavas zālē (Automotive Hall of Fame). Tomēr, tā kā šī ir tikai neliela daļa no franču kompānijas krāšņās vēstures, zemāk uzskaitīti vēl daži fakti, kas daudziem varētu būt jaunums.
Speciāli velosipēdi karavīriem
Pirmā pasaules kara laikā Peugeot nācās pārtraukt automašīnu montāžu, jo bija jāražo militārais aprīkojums. Kompānija bija viens no lielākajiem velosipēdu, tanku un citu bruņojuma formu piegādātājiem armijai.
Armijas velosipēdi ir sevišķas uzmanības vērti. Tie bija salokāmi un svēra aptuveni 15 kilogramus. Lai velosipēdus būtu ērtāk pārnēsāt, tiem bija īpašs ādas rokturis, savukārt sēdeklis atradās virs aizmugurējā riteņa ass. Tā karavīram bija vieglāk noturēt līdzsvaru, braucot un vienlaicīgi šaujot.
Elektrisks auto jau pirms 80 gadiem
1941.gadā Peugeot izlaida savu pirmo elektroauto Peugeot VLV. Sabiedrība automobili ne velti uztvēra kā pārsteigumu, jo tas iznāca kara laikā, turklāt bija pirmais franču elektroauto. Daudzus neparastā auto ražošana varēja mulsināt, taču tai bija objektīvi iemesli - karš ritēja pilnā sparā un civilajā sfērā bija izteikti jūtams degvielas deficīts.
Elektriskais VLV bija apgādāts ar četriem 12 voltu akumulatoriem, kas nodrošināja automobilim 80 kilometru autonomiju. Maksimālais ātrums bija 36 km/h. Kara dēļ VLV ražošanu nācās apturēt, kad bija uzbūvētas tikai 377 modeļa vienības.
Pirmā auto zādzība vēsturē
Pirmais automobilis pasaulē, ko piesavinājās garnadži, bija Peugeot. Zādzība notika 1896.gadā Parīzē, un nozieguma upuris bija baņķieris un auto entuziasts, barons Etjēns de Zuilens (Etienne de Zuylen). Zagļa prieki par auto nebija ilgi. Viņš ātri vien tika notverts, bet auto atdots tā īpašniekam. Barons, starp citu, bija Francijas Automobiļu kluba līdzdibinātājs un aktīvi līdzdarbojās autosacīkšu rīkošanā, veicinot šīs kultūras attīstību.
Pirmā uzvara sacīkstēs
Peugeot ir arī pirmo autosacīkšu uzvarētājs. Tas bija brauciens no Parīzes uz Ruānu 1894.gada 22.jūlijā. Toreiz dalības pretendentiem vispirms bija jāveic 50 kilometrus garš kvalifikācijas brauciens. Pašas sacensības ietvēra 126 kilometrus garu distanci, kurai kvalificējās piecas Peugeot automašīnas. Visas piecas no tām izgāja uz starta un visas piecas arī veiksmīgi sasniedza finišu.
Pirmais finiša līniju šķērsoja automobilis ar tvaika dzinēju. Tomēr, tā kā, tas neatbilda sacīkšu noteikumiem pilnībā nenokomplektētas ekipāžas dēļ, lielo balvu ieguva Albērs Lemetrs (Albert Lemaitre), kurš sacensībās startēja ar 3 zirgspēku Peugeot. Kopumā Parīzes-Ruānas braucienam bija reģistrējušies 102 dalībnieki. Lai gan visi jau bija iemaksājuši 10 franku dalības maksu, lielākā daļa no viņiem pat neieradās uz kvalifikācijas sacensībām. Rezultātā no Parīzes uz Ruānu izbrauca tikai 21 mašīna.
Pirmais franču čempions ASV
1913.gadā franču sacīkšu braucējs Žils Gū (Jules Goux), kurš jau iepriekšējā gadā bija uzvarējis Lemānas sacensībās ar Peugeot L-76, devās uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur izcīnīja uzvaru Indianapolisas 500 jūdžu sacensībās. Viņa vidējais ātrums šajā distancē bija 122,2 kilometri stundā.
Bugatti un Peugeot ir kas kopīgs
Tikai trīs gadus pēc savas kompānijas dibināšanas Etore Bugati (Ettore Bugatti) 1912.gadā radīja modeli Peugeot Bébé, kam uzstādīts 850 kubikcentimetru četru cilindru motors. Aplūkojot šo auto, nebūs grūti saskatīt Bugatti automobiļiem raksturīgākos stila elementus.
Motorolleru ražošana
Transportlīdzekļi ar diviem riteņiem Peugeot nav sveša joma, tādēļ diezgan likumsakarīgi, ka 1953.gadā dzima pirmais motorollers S55. Peugeot aizvien ražo motorollerus un gadu gaitā tieši franču ražotājs tajos pārbaudījis un ieviesis dažādas inovācijas. Piemēram, 1982.gadā uzņēmums izlaida pirmo motorolleru ar plastikāta apdares detaļām, 1995.gadā iznāca pirmais elektriskais motorollers Scoot’Elec, savukārt motorollers Elystar kā pirmais ieguva bremžu pretbloķēšanas sistēmu ABS.
Peugeot un motoru sports
Peugeot ir vērā ņemami panākumi un liela pieredze visdažādākajās autosporta disciplīnās. Šī ražotāja automašīnas piecas reizes ir uzvarējušas pasaules rallija čempionātā (WRC), kā arī trīs reizes palikušas nepārspētas Lemānas 24 stundu izturības sacensībās.
Dakāras rallijreidā Peugeot automašīnas kopumā triumfējušas septiņas reizes: no 1987.gada līdz 1990.gadam un no 2016.gada līdz 2018.gadam. Peugeot ilgu laiku piederēja arī Paikspīkas kalnā braukšanas sacensību rekords, ko 2013.gadā uzstādīja deviņkārtējais pasaules rallija čempions Sebastjans Lēbs (Sebastien Loeb) ar īpaši šim nolūkam būvēto Peugeot 208 Pikes Peak prototipu. Starp citu, Lēbs, kurš trases distanci veica 8 minūtēs un 13 sekundēs, iepriekšējo rekordu pārspēja par aptuveni pusotru minūti. Lēba uzstādītais rekords krita tikai piecus gadus vēlāk.
Darbinieki un viņu futbola klubs
Žans Pjērs Pežo 1928.gadā nodibināja Sošo (Sochaux) futbola klubu ar vienu vienīgu mērķi - lai darbiniekiem nodrošinātu aktīvu atpūtu brīvajā laikā. Klubs pārstāvēja Franškontē (Franche-Comte) reģiona zemāko līgu un jau pirmajā spēlē trīs nedēļas pēc dibināšanas izcīnīja graujošu uzvaru ar 12:1.
No tā brīža Peugeot uz futbolu raudzījās profesionālāk un pat sāka maksāt spēlētājiem algas. Uzņēmuma aizraušanās ar šo sporta veidu lika stingrus pamatus futbolam Francijā un, lai vēl vairāk spēcinātu savas pozīcijas, Sošo komanda trīsdesmitajos gados apvienojās ar vēl vienu apvienību, tā kļūstot par Sošo - Monbeljāras (Sochaux-Montbéliard) futbola klubu. Kluba nosaukums ir palicis nemainīgs līdz pat mūsdienām.
Gadu gaitā Sošo - Monbeljāras klubs ir kāpis augstāk un spēlējis gan pēc spēka otrajā, gan arī pirmajā līgā.
Eiropas Gada auto
Kompānijas pastāvēšanas vēsturē Peugeot automobiļi ir ieguvuši sešus Eiropas Gada auto titulus, no kuriem pašu pirmo 1969.gadā izcīnīja leģendārais Peugeot 504. Gandrīz divas desmitgades vēlāk, 1988.gadā, Eiropas automobiļu “olimpiādes” virsotnē kāpa modelis 405, kas vēl aizvien ripo pa pasaules ceļiem. Modelis 307 titulu ieguva 2002.gadā, 308 - 2014.gadā, SUV automobilis 3008 - 2017.gadā, un savu 210.gadu pastāvēšanas jubileju franči atzīmēja ar jauno Peugeot 208, kas kļuva par Eiropas Gada auto 2020. Žūrija, kuras balsojums noteica vietu sadalījumu konkursa finālā, īpaši izcēla Peugeot 208 motoru izvēles iespējas, jo auto pieejams gan ar benzīna, gan dīzeļdegvielas, gan arī elektrisko motoru.
Ar atzīstamiem rezultātiem Peugeot ir startējis arī Latvijas Gada auto konkursā. 2004.gadā konkursa galveno trofeju ieguva Peugeot 407, bet pēdējos gados Peugeot plūcis laurus papildu nominācijās. Piemēram, konkursā Latvijas Gada auto 2019 atzinību par labāko dizainu ieguva modelis Peugeot 508, savukārt konkursā Latvijas Gada auto 2020 apbalvojumu Latvijas Mazais auto 2020 ieguva Peugeot 208.
 (2).png "𝐁𝐋𝐀𝐂𝐊 𝐅𝐑𝐈𝐃𝐀𝐘 akcija!!! Latvia Tours")
