Foto: Baltijas komunikāciju centrs
Autors: Jana Norvele
Avots: Baltijas komunikāciju centrs
Saskaņā ar AAS „Gjensidige Baltic” datiem šā gada 9 mēnešos, salīdzinājumā ar pagājušo gadu teju par 19% pieaudzis krāpšanās gadījumu skaits transportlīdzekļu apdrošināšanā. Paredzams, ka līdz gada beigām šādu gadījumu skaits varētu pieaugt. Par 50% palielinājies arī pierādīto gadījumu skaits.
No visām šogad AAS „Gjensidige Baltic” Baltijas valstīs izmeklētajām krāpniecības lietām 75% saistītas ar ceļu satiksmes negadījumiem, 15% - ar auto zādzībām un tikai 10% - ar krāpšanos citos apdrošināšanas veidos. Savukārt turpmākai izmeklēšanai drošības iestādēs nodoti 65% iespējamo krāpšanās lietu.
Reklāma
Šobrīd Latvijā būtiski ir mainījies krāpniecības gadījumu raksturs. Ja ekonomiskās krīzes laikā cilvēki apzināti bojāja vai iznīcināja savu kustamo un nekustamo īpašumu, paši „zaga” savas automašīnas, lai iegūtu apdrošināšanas atlīdzību ar mērķi nosegt līzinga maksājumus, tad šobrīd lielāko daļu identificēto gadījumu var kvalificēt kā sīkas krāpniecības. Taču kopumā krāpniecības gadījumus, kas sastopami pašlaik, varam kvalificēt kā:
• sīko krāpniecību, ko paveic atsevišķi indivīdi;
• krāpniecības, ko paveic organizētas kriminālās grupas.
Aivars Vasaraudzis, AAS Gjensidige Baltic Transportlīdzekļu atlīdzību nodaļas vadītājs Latvijā: „Ja ir noticis ceļu satiksmes negadījums, cietušie, piesakot negadījumu, cenšas iegūt atlīdzību gan par konkrētajā negadījumā gūtiem bojājumiem, gan tādiem, kas ir notikuši iepriekš. Piemēram, klients savā apdrošināšanas atlīdzības pieteikumā norāda virkni bojājumu, kas radušies konkrēta negadījuma rezultātā. Taču eksperti, apskatot automašīnu, secina, ka daļa bojājumu nevarēja rasties attiecīgajā negadījumā, un bijuši jau iepriekš. Savā praksē esam saskārušies ar dažādiem krāpšanās gadījumiem un lielāko daļu atklājam ļoti ātri. Savukārt, ja mēģinājums krāpties ir bijis līguma slēgšanas brīdī, slēpjot automašīnas bojājumus, apdrošināšanas atlīdzība tiks atteikta.”
Diemžēl cilvēki neapzinās krāpšanās sekas. Latvijas Krimināllikuma 178.pants nosaka, ka par apdrošināšanas krāpšanu (savas svešas mantas tīšu bojāšanu, iznīcināšanu vai slēpšanu, kā arī citas personas piespiešanu vai pierunāšanu uz minētajām darbībām vai citādu ietekmēšanu ar tādu pašu mērķi nolūkā saņemt apdrošināšanas atlīdzību) var draudēt sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 5 gadiem.
„Tāpat cilvēki neapzinās, ka pieaugot izdevumiem, ko sastāda samērā lielās izmaksas par krāpniecības gadījumu izmeklēšanu, kā arī maksājot atlīdzības gadījumos, kad neizdodas pierādīt krāpniecību, apdrošināšanas sabiedrības būs spiestas palielināt KASKO un OCTA polišu cenas. Līdz ar to dažu krāpnieku dēļ, būs jācieš visiem auto īpašniekiem,” uzsver A. Vasaraudzis.
Egidijus Velička, AAS „Gjensidige Baltic” Atlīdzību departamenta direktors Baltijā: „Atšķirībā no Latvijas, Lietuvā apdrošinātājiem joprojām jāsaskaras ar apzinātām krāpniecības shēmām. Eksistē organizēti kriminālie grupējumi, kas savā darbībā, izmantojot krāpniecības shēmas, no apdrošināšanas kompānijā cenšas iegūt apdrošināšanas atlīdzības – viņi iegādājas automašīnas, lai inscenētu ceļu satiksmes negadījumus. Tam kriminālie grupējumi izmanto dārgus transporta līdzekļus sliktā tehniskā stāvoklī (apdrošināšanas kompānijām ir ierobežotas iespējas noteikt automašīnu iepriekšējo tehnisko stāvokli), iegādājās attiecīgajiem spēkratiem OCTA un KASKO polises. Pēc negadījumā tā dalībnieki piesaka apdrošināšanas atlīdzības par negadījumā radītiem bojājumiem. Parasti vainīgajai pusei ir gan OCTA, gan KASKO apdrošināšana, savukārt cietušajai - tikai OCTA, abi negadījuma dalībnieki turklāt ir apdrošināti vienā un tajā pašā apdrošināšanas kompānijā. Tā ir viena no noziedzīgo grupējumu darbības jeb modus operandi shēmām, kā abi ceļu satiksmes negadījuma dalībnieki saņem atlīdzības („peļņu”) no apdrošināšanas kompānijas. Tomēr cilvēkiem būtu jāapzinās, ka pēc noteiktiem negadījuma parametriem, apdrošinātājs viegli atpazīst krāpšanās gadījumu.”
Igaunija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur, salīdzinot šā gada 9 mēnešu statistiku ar visu pagājušo gadu, ir redzams neliels kritums. Pašlaik tas sastāda 31,2%, taču, ņemot vērā, ka gada tumšajā laikā krāpniecību skaitam ir tendence palielināties, statistika vēl var mainīties.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.