Jau 20. gadsimta sākumā sporta sacīkstes tika uzskatītas par ideālu vietu, kur automobiļu un motociklu ražotāji varēja pārsteigt motoru sporta atbalstītājus ar savu jaunāko modeļu sniegumu. Par savu tehnoloģiskā pārākuma pierādījumu tika uzskatīti nacionālie un starptautiskie rekordi. Piemēram, 1919. gadā testa pilots Zeno Dīmers izraisīja sensāciju ar pasaulē augstākā lidojuma rekordu. Viņš lidoja 9 760 metru augstumā lidmašīnā, kas aprīkota ar Deutsche Flugzeugwerke ražotu BMW IV avio dzinēju.
Ceturksni vēlāk, Dīmers uzstādīja jaunu rekordu pasažieru lidmašīnām. 1919. gada 13. septembrī viņš lidoja 6 750 metru augstumā virs zemes savā Junkers F 13 lidaparātā, ko darbināja BMW Illa avio dzinējs, un lidmašīnā kopā ar viņu atradās astoņi pasažieri. Laika posmā no 1932. gada jūlija līdz novembrim Valters fon Gronauss un viņa komanda ar Dornier "Wal" (vali), ko darbināja BMW dzinējs, 254 stundu un 44 800 kilometru garā lidojumā pirmo reizi ar hidroplānu aplidoja apkārt pasaulei. "Dzelzceļa Cepelīns", ko izstrādāja dzelzceļa trasporta pionieris Francs Krukenbergs, un kurš arī tika darbināts ar BMW dzinēju, uzstādīja dzelzceļa transportlīdzekļu ātruma rekordu 230 km/h uz 12 kilometru garas dzelzceļa taisnes starp Ludvigslusti unVitenberu.
Reklāma
BMW motobraucējs Ernsts Jakobs Henne uzstādīja neskaitāmums pasaules ātruma rekordus laika posmā no 1929. līdz 1937. gadam. Uzņēmums izmantoja šos rekordus savās reklāmās ar saukli "BMW – ātrākais motocikls pasaulē". Savā pēdējā rekordā Henne, braucot ar 500 cc darba tilpuma turbo dzinēju ar aerodinamiskiem elementiem, sasniedza 279,503 km/h ātrumu uz slēgta lielceļa posma netālu no Frankfurtes – rekords netika pārspēts 14 gadus. Arī mūsdienās, atrādot savu inovāciju spēku, tiek sasniegti rekordi. 2004. gada septembrī BMW testa trasē Miramasā, Francijā BMW H2R prototips uzstādīja deviņus rekordus transportlīdzekļiem, kurus darbina ūdeņradis.
Agrākā devīze: "Testēts sportā – pierādīts sacīkšu sērijā".
Pirmais BMW zīmola sacīkšu panākums tika gūts 1924. gada februārī. Tā bija diena, kad dizaineris un sacīkšu braucējs Rūdolfs Šleihers uzvarēja kalnā braukšanas sacīkstēs stāvajā Mittenwalder Gsteig virsotnē. Kopš tā laika kļuva populārs teiciens "testēts sportā – pierādīts sacīkšu sērijā" ("Erprobt im Sport – bewährt in der Serie"), kas tika apstiprināts daudzos Vācijas čempionātos un arī pirmajā starptautiskajā panākumā. 1939. gada uzvara, ko kaldināja Georgs Meiers ar BMW sacīkšu auto, kas aprīkots ar kompresoru bija īpaši nozīmīgs mirklis. Meiers bija pirmais motobraucējs ne no Apvienotās Karalistes, kas uzvarējis Menas salas Tourist Trophy sacīkstēs 500 cc klasē, kas pazīstamas arī ar nosaukumu Senior TT. Britu braucējs Džoks Vests, kas arī brauca ar BMW ieguva otro vietu. Tieši pirms 75 gadiem Ziemeļīrijas moto braucējs Maikls Danlops, sekojot Meiera pēdās arī guva uzvaru Senior TT ar BMW S 1000 RR.
"Šoršs" Meiers turpināja savus panākumus pēckara periodā ar uzvaru Vācijas Čempionātā 1947. gadā. No 1954. līdz 1974. gadam komandas sacīkstēs blakusvāģiem, kas bija aprīkoti ar BMW dzinējiem, izdevās īpaši veiksmīga 20 konstruktoru titulu un 19 braucēju titulu sērija. 1980. gadā BMW R 80 G/S pirmo reizi izraisīja sensāciju arī bezceļu braukšanas sacīkstēs. Eiropas Bezceļu čempionāta uzvarai sekoja panākumi Parīzes Dakāras Rallijā 1981., 1983., 1984. un 1985. gadā. Arī 1999. un 2000. gadā tika gūtas divas kopvērtējuma uzvaras vienās no skatāmākajām izturības sacīkstēm viencilindra modeļiem.
No Golden Alpine trofejas līdz kopvērtējuma uzvarai Mille Miglia.
Pirmais automobilis, ko uzbūvēja BMW arī pierādīja savu vērtību sporta sacīkstēs jau ar pirmajiem startiem. Tikai četras nedēļas pēc tam, kad automobilis nonāca pārdošanā, BMW 3/15 PS uzvarēja starptautiskajās Alpine Rally sacīkstēs. Tās ir izturības sacensības 2 650 kilometru garā pārbraucienā no Minhenes līdz Komo Itālijā. BMW komandai izdevās izvairīties no jebkādām tehniskām problēmām un soda punktiem, un izcīnīt Golden Alpine trofeju. Uz to brīdi motoru sports jau bija kļuvis par nozīmīgu platformu jaunu izstrādājumu testēšanai un uzlabošanai izaicinošos apstākļos.
Leģendārais BMW 328 rodsters pirmo reizi tika izrādīts publikai tieši sacīkšu trasē. 1936. gada jūnijā Ernsts Henne pierādīja savu pārākumu uz četriem riteņiem, ar pirms sērijveida ražošanas prototipu uzvarot savā klasē Eifel Race sacīkstēs Nirburgringas trasē. Turklāt viņš uzstādīja arī ātrāko apļa laiku, kaut arī konkurentu automobiļi bija aprīkoti ar lielākiem dzinējiem. Četrus gadus vēlāk BMW zīmols sasniedza vienu no saviem līdz tam laikam lielākajiem panākumiem. Frics Huške fon Hanšteins un Valters Boimers uzvarēja Itālijas Mille Miglie izturības sacensību kopvērtējumā ar BMW 328 Touring Coupé. Citi BMW 328 automobiļi šķērsoja finiša līniju aiz viņa, ieņemot arī trešo, piekto un sesto vietu, kas nodrošināja Minhenes komandai uzvaru komandu ieskaitē.
Rekords uz Ziemeļu cilpas, uzvara autošosejas sporta sacīkšu sērijā.
Sākumā pēckara ērā motoru sporta sacensībās tika gūti tikai pieticīgi panākumi. 1960. gadu sākumā pirmās uzvaras kalnā braukšanas sacensībās un sacīkšu trasēs guva BMW 700. Taču "jaunā klase" šajos panākumos panāca pirmo ievērojamo sensāciju. 1966. gadā Huberts Hāne ar BMW 2000TI uzvarēja Eiropas Autošosejas čempionātā. Viņš kļuva arī par pirmo braucēju, kurš Nirburgringas Ziemeļu cilpu izbrauca mazāk kā desmit minūtēs.
Motoru sporta aktivitāšu pieaugošo nozīmi apliecināja BMW Motorsport GmbH nodibināšana 1972. gada maijā. Turpmākajos gados tika gūti neskaitāmi panākumi tieši tūrisma auto sacīkstēs. Titulu kolekciju papildināja BMW 3.0 CSL, BMW 635 CSi, BMW 320 Group 5 un, svarīgākais, BMW M3 Group A, kas kļuva par veiksmīgāko autošosejas automobili pasaulē.
BMW 3.0 CSL bija pirmais modelis, kas piesaistīja uzmanību kā "māksliniecisks auto". 1975. gada jūnijā modelis ar kupejas virsbūvi, kuru darbināja 450 ZS sešu cilindru motors, nostājās uz Lemānas 24 stundu sacīkšu starta līnijas. Automobiļa virsbūves krāsojuma dizaineris bija amerikāņu mākslinieks Aleksandrs Kalders. Arī BMW Motorsport GmbH izraisīja sensāciju sacīkšu trasēs visā pasaulē ar pilnīgi no jauna izstrādātiem augstas veiktspējas sporta automobiļiem. 1971. gadā tika atklāts BMW M1, un šis automobilis ļāva privātiem braucējiem sacensties ar 1. Formulas profesionāļiem BMW Procar Series sacīkšu sērijā, kam automobilis arī tika īpaši izstrādāts.
Pasaules čempionāta tituls 1. Formulā tikai pēc 630 dienām.
1960. gadu otrajā pusē BMW pirmo reizi sacentās formulu sacīkstēs ar četru cilindru dzinēju, kas bija pārveidots sērijveida automobiļu dzinējs. 1967. gadā Huberts Hāne un Džo Siferts piedalījās Formula 2 sacensībās ar britu Lola komandas automobiļiem, kurus darbināja BMW dzinēji. Pēc sākotnējiem sarežģījumiem Huberts Hāne jau bija ieguvis otro vietu 2. Formulas Eiropas Čempionātā 1969. gadā. Taču, kad 1970. gadā BMW Works komanda izlēma neturpināt braukt, BMW atgriezās 2. Formulā kā dzinēju piegādātājs, un šie dzinēji turpmākajos gados dominēja sacīkšu sērijās. Atzinību par gūtajiem panākumiem komanda dalīja ar March Engineering komandu. Šī savienība sākotnēji ļāva franču braucējam Žanam Pjēram Žarjē un turpmākajos gados viņa tautietim Patrikam Depaljē uzvarēt 2. Formulas Eiropas Čempionātos. Arī sacīkšu braucēji Žaks Lafits, Bruno Džiakomelli, Marks Surers un Korado Fabi kļuva par čempioniem, pateicoties BMW jaudai.
1982. gadā BMW uzkāpa uz Formula 1 skatuves kā dzinēju piegādātājs kopā ar partneri Brabham. Jau atkal uzņēmums piedāvāja strādāt ar četru cilindru dzinēju. 1,5 litru četru cilindru dzinējs tika aprīkots ar izplūdes turbīnu un ciparu dzinēja elektroniku, kas bija unikāls risinājums 1. Formulā tajā laikā. Sākumā dzinēja jauda bija aptuveni 800 ZS, bet vēlāk to izdevās palielināt līdz 1300 ZS. 1982. gada 13. jūnijā brazīļu braucējs Nelsons Pikē guva savu pirmo panākumu Kanādā. Nākamajā gadā viņš jau aizbrauca līdz savam lielajam triumfam. Pikē uzvarēja Pasaules Čempionātā tikai 630 dienas pēc savas pirmās uzvarētās sacīkstes ar BMW un Brabham tehniku. Turklāt komanda tajā gadā piedalījās sacīkstēs pirmo reizi. Nelsons Pikē bija pirmais braucējs, kas ieguva šo titulu, braucot ar dzinēju, kas aprīkots ar turbīnu.
Vācijas Autošosejas čempionāta (DTM) veiksmes stāsts.
Burtu salikumi BMW un DTM ir ļoti cieši saistīti savā starpā un asociējas ar autosportu. 1984. gadā Vācijas Autošosejas čempionāts – kas tajā laikā bija pazīstams arī ar nosaukumu "Deutsche Produktionswagen-Meisterschaft" (DPM) jeb "Vācijas Sērijveida automobiļu čempionāts" – bija radīts, lai noskaidrotu, kurš ir labākais A Grupas automobiļu pirms izlaišanas sērijveida ražošanā. Pirmajā sacīkstē Zolderā, Beļģijā BMW 635 CSi guva četrkāršu uzvaru. Volkers Štriceks nodrošināja BMW lielisku sezonas noslēgumu, iegūstot titulu.
1987. gadā autošosejas sacensībās debitēja BMW M3 un uzreiz ieguva trīs nozīmīgākos titulus sezonā. Ēriks van de Pēle kļuva par Vācijas Autošosejas čempionāta (DTM) čempionu, Vinfrēds Vogts kļuva par Eiropas čempionu un Roberto Ravalja ieguva Autošosejas Pasaules Čempionāta titulu, kurš norisinājās pirmo reizi.
1989. gadā itāļu braucējs Ravalja ar M3 ieguva otro DTM titulu. Ravalja bija arī braucējs, kurš uzvarēja pēdējās DTM sezonas sacīkstēs, kurās komandu pārstāvēja tieši šis automobilis. Pirmās paaudzes BMW M3 dominēja starptautiskajās autošosejas sacensībās piecu gadu garumā. Neskaitāmās šī automobiļa uzvaras padara to par veiksmīgāko autošosejas automobili līdz pat šai dienai.
Un pat pēc visa tā BMW turpināja aktīvi strādāt pie autošosejas automobiļu attīstības. Panākumi turpinājās daudzās Eiropas līmeņa sacensībās. 1988. gadā BMW 320d uzvarēja 24 stundu sacīkstēs Nirburgringā, kļūstot par pirmo automobili ar dīzeļdzinēju, kas uzvarējis šajās sacensībās. 2001. un 2004. gadā holandiešu braucējs Pīters Kokss un britu braucējs Endijs Priols katrs ieguva Eiropas Čempionāta titulus ar BMW 320i. 2005. gadā, kad tika pāršķirta jauna Pasaules Autošosejas automobiļu čempionāta lappuse, Priols atkal nekavējoties aiztraucās līdz uzvarai. 2006. un 2007. gadā viņš arī veiksmīgi aizstāvēja savu Pasaules Čempiona titulu ar BMW 320si.
BMW atgriezās (DTM) 2012. gadā – tagad šie burti nozīmēja Dautsche Tourwagen-Master jeb Vācijas Autošosejas meistarsacīkstes. Trīs komandas ar kopā sešiem braucējiem startēja ar ceturtās paaudzes BMW M3. Atgriešanās nesa maksimālus panākumus jau no paša sākuma. Kanādietis Bruno Špenglers ar BMW M3 pabeidza pirmo DTM sezonu kā čempions. BMW arī ieguva konstruktoru kausu un uzvarēja komandu kopvērtējumā. Nākamajā gadā BMW komanda ieguva uzvaras piecās sacīkstēs. Brazīļu braucējs Augusto Farfuss noslēdza sezonu otrajā vietā braucēju ieskaitē un deva ievērojamu ieguldījumu BMW kārtējai uzvarai konstruktoru kausā. 2014. gada DTM sezonā BMW pirmo reizi sacentās ar jauno BMW M4 DTM. Jau no paša sākuma vācu braucējs Marko Vitmans aizbrauca ar jauno automobili līdz uzvarai. Sezonas turpinājumā Vitmans uzvarēja vēl trīs sacīkstēs, nodrošinot sev braucēja titulu, un kļūstot par jaunāko Vācijas Čempionāta uzvarētāju DTM pastāvēšanas vēsturē. Arī komandas kopvērtējumā BMW bija labākie. Nākamā sezona sākās saspringti un skatītāji varēja vērot aizraujošas divcīņas. Taču noslēdzās tā kārtējo reizi ar BMW uzvaru konstruktora kausa ieskaitē.
