Autors: Aigars Reinis
Avots: Doms.lv
Ar koncertu 2024. gada 9. jūnijā pl. 18.00 Lielauces baznīca svin 280 gadu jubileju kopš pamatakmens iesvētīšanas un 200 gadus kopš ērģeļu būvniecības. Koncerts notiks pie baznīcas drupām, jo arī ērģeļu vairs nav.
Uz koncertu aicina izcilais saksofonists Aigars Raumanis un soprāns Iveta Apine, kas kopā ar Rīgas Doma ērģelnieku Aigaru Reini atskaņos Georga Frīdriha Mīteļa baznīcas būvniecības laikā Rīgā rakstītu mūziku un latviešu komponistu – Emīla Dārziņa, Ērika Ešenvalda, Romualda Jermaka, Ingmāra Zemzara un Jāņa Lūsēna skaņdarbus. Koncertu organizē biedrība “Lielauces attīstībai” ar Dobeles novada pašvaldības atbalstu. Ievadvārdus teiks Vecauces ev.luteriskās baznīcas mācītājs Jānis Erno.
Reklāma
Vēstures avoti liecina, ka pirms mūra baznīcas ir bijušas trīs koka baznīcas, bet ceturtā – šobrīd apkoptā mūra baznīca tika uzbūvēta pusotra gada laikā. Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītā izpētes projekta laikā tika noskaidrots precīzs pamatakmens likšanas datums - 1744. gada 9. jūnijs.
1744. gadā par baznīcas būvkungiem iecēla Vecauces muižas īpašnieku Hermani Frīdrihu fon Grothusu un Vītiņu muižas īpašnieku Engelbrehtu Aleksandru fon Fītinghofu, sauktu Šēlu. Tajā pašā gadā sākās jaunās baznīcas būvniecība.
Pamatakmeni rotāja sudraba plāksne, kurā bija iegravēti Polijas karaļa, kā arī baznīcas kompatronu un būvkungu vārdi. Baznīcas būvniecībai nepieciešamos materiālus piegādāja draudzes muižas, bet darbu apmaksai tika izmantoti draudzes muižnieku dāvātie līdzekļi. 40 000 ķieģeļus baznīcas būvniecībai veda no Jaunpils. Mūrnieka darbus veica mūrniekmeistars Pēteris Dua. Baznīca tika uzcelta garāka un platāka, nekā paredzēja celtniecības līgums. Jauno baznīcu iesvētīja 1745. gada 12. decembrī.
Baznīca bija pilnībā būvēta no mūra un segta ar dakstiņu jumtu. Dievnamam bija neliels, virs kores ieejas galā būvēts koka tornītis, kuru pilnībā sedza tam uznaglotas melnā metāla skārda plāksnes. Lielauces baznīcas lielākās vērtības – kokgriezumi ap altāri, kanceli un ērģelēm. Kancele tapusi vienā laikā ar altāri un mantota no iepriekšējās koka baznīcas. Retabla rašanās saistāma ar 17. gadsimta vidus Kurzemes dekoratīvās mākslas tradīciju. Šo grezno kokgriezuma kanceli Lielauces baznīcai dāvinājusi kambarjunkura Ēvalda fon Sakena sieva Katarīna, dzimusi fon Fītinghofa. Altāri baznīcai dāvināja Vītiņu muižas īpašnieks Gothards Ernsts fon Fītinghofs-Šēls un viņa sieva Doroteja Luīze, dzimusi fon Netelhorsta (Īles muižas īpašnieka meita). Ar zeltu un sudrabu rotāto biktssolu baznīcai dāvinājis majors fon Bolšvings. 17. gadsimtā muižnieki sacentās ar dāvinājumu greznību, kas bija goda lieta. Pateicoties šai sacensībai, baznīca guva tik greznu izskatu. Baznīcas iekārtas priekšmeti bija nozīmīgi Kurzemes manierisma un baroka dekoratīvās mākslas paraugi.
Lielauces baznīca ir bijusi centrālā baznīca plašākā apkaimē, ko devēja par draudzes novadu. Draudzes novadā ietilpa 15 muižas, to skaitā Īle, Vecauce, Jaunauce, Ropmuiža, Ķevele, Bēne, Zebrene, Vadakste, Sirmele, Krūškalne, Slagūne, Sniķere… Īles baznīca un Vecauces baznīca (līdz 1935. gadam) bija Lielauces ev. luteriskās baznīcas filiālbaznīcas.
Otrā pasaules kara beigās, 1944. gadā, kad Lielaucei cauri stiepās Kurzemes cietokšņa aizsardzības līnija, baznīcas tornis, ko izmantoja vācu artilērijas uguns koriģētāji, tika sašauts. Gāžoties tornis sagrāvis trešdaļu baznīcas jumta un griestu.
Astoņdesmit gadus gruveši stāvēja neskarti. Kopš 2021. gada aprīļa biedrība “Lielauces attīstībai” organizējusi 12 talkas, kurās likvidēts apaugums, izvākti gruveši, salaboti divi kapsētas krusti, sakārtotas divas kapenes. 2022. gadā te īstenots Valsts Kultūrkapitāla fonda finansēts projekts “Lielauces baznīcas mūru iekonservēšanas priekšizpēte”, kas ir pirmais solis uz baznīcas mūru pasargāšanu no tālākas sabrukšanas.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
