Dobeles novada muzejā atklāta vērienīga ekspozīcija par tautisko jostu aušanas tradīciju Latvijā

Autors: Dobeles novada muzejs
Avots: Visitdobele.lv

Dobelnieces - jostu audējas, rokdarbnieces un skolotājas Lilijas Balgalves-Treimanes 95. dzimšanas dienai tuvojoties, Dobeles novada muzejā no 29. novembra līdz 2026. gada 7. februārim eksponēti viņas paša rokdarbi, kā arī viņas skolotājas talanta devums – audzēkņu labākie darbi un viņu radošais ceļš pie savas jostas.

Izstādes “Radošais pūrs” centrā ir plašs tradicionālo jostu spektrs – ap 400 jostām, tostarp Lielvārdes jostu kopijas, lībiešu jostu rekonstrukcijas, kā arī mūsdienīga jaunrade, kas apliecina tradīcijas dzīvotspēju un Latvijas kultūras mantojuma jaudu.

Reklāma

Izstāde veidota sadarbībā ar tradicionālo jostveida audumu darinātāju kopienu. Šo kopienu veido cilvēki, kuri jostas rada bez stellēm – ar vienkāršiem darbarīkiem, kas pieejami ikvienam. Prasme tiek apgūta gan ģimenēs, gan meistarklasēs, gan no rakstītajiem un video avotiem, ļaujot tradīcijai izplesties plašā sabiedrības lokā. Kopienas kodolu veido meistare Lilija Balgalve-Treimane un Edīte Kuzmane, kuras ne tikai pārvalda tradicionālo jostu darināšanas amatu, bet arī aktīvi to nodod tālāk – gan formālā, gan neformālā izglītībā.

Viena no vērienīgākajām ekspozīcijām par tautisko jostu aušanas tradīciju Latvijā tapusi kā daļa no Latvijas Nacionālā kultūras mantojuma “Latviešu tradicionālo jostu un jostveida audumu darināšana” iniciatīvas, izceļot kopienu, kurā šīs prasmes tiek nodotas no rokas rokā un sirds uz sirdi. Meistari, kas saglabā un tālāk nodod jostu darināšanas prasmes, ir nozīmīga Latvijas kultūras identitātes daļa. Šī izstāde ir veltījums gan meistares neatlaidīgajam, sirds pilnajam darbam, gan kopienas spēkam uzturēt tradīciju dzīvu.

Meistares mantojums Latvijā un pasaulē

Dzīvojot trimdā Kanādā, Lilija Balgalve-Treimane ilgus gadus mērķtiecīgi rūpējās par latviešu jostu darināšanas tradīcijas saglabāšanu. Viņas vadītās meistarklases 2x2 un 3x3 latviešu nometnēs Amerikā, Austrālijā un vēlāk arī Latvijā kļuva par nozīmīgiem zināšanu pārmantošanas balstiem. Meistares izstrādātie metodiskie materiāli un grāmata “Celaines. Celu jostu un apaudu aušana” (2018) ir viens no būtiskākajiem resursiem šīs prasmes tālākattīstībā. Atgriežoties Latvijā, Lilija turpināja bagātināt vietējo kultūras telpu – viņas klātbūtne jūtama Lielvārdes Amatnieku centra, Dobeles Amatu mājas, TLMS “Kamene” un citu kopienu darbā, kur viņa veidojusi spēcīgu zināšanu un meistarības tiltu starp paaudzēm.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Izstāde Dobelē

Citi raksti par šo tēmu:

7. februāris vēsturē: Viesīte svin dzimšanas dienu (07.02.2024)

6. februāris vēsturē: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs sāk darbību Rīgas pilī (01.02.2026)

5. februāris vēsturē: Atklāj Smiltenes Sporta halli (04.02.2025)

Ar ragavām pretim pavasarim- Meteņi Alūksnes novadā (31.01.2026)

4. februāris vēsturē: Apstiprina Rīgas - Daugavpils (Dinaburgas) dzelzceļa projektu (02.02.2025)