Autors: Santa Bivbāne
Avots: Baltictravelnews.com/history.com/wikipedia.org
Ungārija ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras. Rietumos tā robežojas ar Austriju, ziemeļos ar Slovākiju, ziemeļaustrumos ar Ukrainu, dienvidaustrumos ar Rumāniju, dienvidos ar Serbiju, bet dienvidrietumos ar Horvātiju un Slovēniju. Ungārija ir Eiropas Savienības, NATO, OECD un Šengenas zonas dalībniece.
Ungārija, būdama valsts Eiropas centrālajā daļā, diezgan manāmi atšķiras no savām kaimiņvalstīm. Ungāru valoda ir unikāla – nav gandrīz neviena vārda, kurš būtu līdzīgs kaimiņvalstu valodās lietotajiem. Neskatoties uz to, ka valstij nav jūras robeža, tā tiek saukta par „Ūdens zemi”, pateicoties bagātībai - lieliem un maziem ezeriem un upēm.
Nacionālie motīvi vijas cauri ungāru amatniecībai, unikālajai valodai, arhitektūrai, kultūrai un sadzīve, kurā tradīcijas tiek godinātas un turpinātas jau gadiem, piešķirot Ungārijai papildus vērtību gan vietējo iedzīvotāju, gan tūristu acīs. Tā ir zeme, kuras šarmu un garšu vajag sajust ikvienam eiropietim.
Ungārijas pašreizējās robežas tika noteiktas ar Trianonas līgumu (1920.g.) pēc Pirmā pasaules kara, kad valsts zaudēja 71% savas teritorijas, 58% iedzīvotāju un 32% etnisko ungāru. Otrā pasaules kara sākumā Ungārija pievienojās Ass valstīm, kara laikā ciešot nopietnus zaudējumus.
Pēc kara tā nonāca Padomju Savienības ietekmes zonā un kļuva par PSRS satelītvalsti Ungārijas Tautas Republiku (1947 – 1989). Valsts ieguva plašu starptautisko uzmanību pēc 1956. gada Ungārijas revolūcijas un robežas atvēršanas ar Austriju 1989. gadā, paātrinot Austrumu bloka sabrukumu.
1989. gada 23. oktobrī Ungārija kļuva par demokrātisku, parlamentāru republiku, un mūsdienās ir valsts ar ļoti augstu tautas attīstības indeksu. Šim notikumam par godu 23. oktobrī Ungārijā svin Republikas dienu.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
