KOMENTĀRI Saņemti 1 komentāri.

1 Armands Roze 02/18/2026 12:57 Vai PTAC rīkojas pareizi sodot nelicencētu tūrisma pakalpojumu organizētāju?
Diskusija par to, vai PTAC rīkojas pareizi, piemērojot sodu par nelicencētu tūrisma pakalpojumu organizēšanu, nav tikai par vienu konkrētu gadījumu. Tā ir saruna par to, kāpēc vispār pastāv licencēšana, kādi riski rodas patērētājiem un vai šī sistēma ir taisnīga pret uzņēmējiem.
Licencēšana nav kvalitātes zīmogs , bet drošības barjera!
Bieži tiek teikts: “Licencēts uzņēmums nenozīmē labāku kvalitāti.” Un tā ir taisnība. Licence negarantē, ka ceļojums būs izcils, gids būs harizmātiskāks vai viesnīca perfektāka.
Taču licence garantē ko citu: atbildību un finanšu drošību.
Tūrisma operatora licence nav tikai formalitāte. Tā paredz:
• finanšu nodrošinājumu gadījumiem, kad ceļojums tiek atcelts vai uzņēmums bankrotē,
• minimālu juridisko caurspīdību,
• iespēju patērētājam atgūt naudu, ja pakalpojums netiek sniegts.
Tieši šis aspekts ir būtisks. Ne jau tāpēc, ka valsts grib “iekasēt maksu par papīru”, bet tāpēc, ka tūrisma nozare ir viena no riskantākajām. Cilvēki maksā lielas summas pirms pakalpojuma saņemšanas uzticot savu laiku un naudu tūrisma pakalpojuma organizātoram.
Godīgs uzņēmējs nav sliktāks par licencētu, taču patērētājs to nevar zināt
Protams, ir daudz godīgu,zinošu, talantīgu cilvēku, kas organizē lieliskus braucienus. Taču patērētājs, kurš šos personāžus nepazīst personīgi, nevar zināt, kurš ir godīgs un kurš nē. Tāpēc licencēšana darbojas kā minimālais uzticamības filtrs.
Tas nenozīmē, ka nelicencēts pakalpojums automātiski ir slikts. Bet tas nozīmē, ka:
• nav finanšu garantijas,
• nav juridiskas aizsardzības,
• nav mehānisma, kas palīdz patērētājam, ja kaut kas noiet greizi.
Tieši tāpēc PTAC reaģē īpaši strikti gadījumos, kad cilvēki jau ir sūdzējušies par neatgūtu naudu.
Vai par reģistru būtu jāmaksā?
Šis ir pamatots jautājums. Ja valsts institūcijām jau ir budžets, kāpēc uzņēmējiem jāmaksā par reģistrāciju vai licenci?
Te ir divi skatpunkti:
1. Valsts skatpunkts
Licencēšana nav tikai “reģistra uzturēšana”. Tā ietver:
• dokumentu pārbaudi,
• finanšu nodrošinājuma kontroli,
• risku izvērtēšanu,
• uzraudzību un periodisku pārbaudi.
Tas ir darbietilpīgs process, un valsts uzskata, ka par to jāmaksā tiem, kas no tā gūst komerciālu labumu.
2. Uzņēmēju skatpunkts
Mazajiem uzņēmējiem licencēšanas izmaksas var būt nesamērīgas. Tas rada nevienlīdzību. Jo lielie spēlētāji to var atļauties, bet mazie tiek izspiesti no tirgus.
Šeit ir vieta diskusijai par:
• samazinātām maksām mazajiem uzņēmējiem,
• vienkāršotām licencēm,
• valsts līdzfinansējumu jaunajiem uzņēmējiem.
•
Vai PTAC sods šajā gadījumā ir pamatots?
Ja skatāmies juridiski, tad atbilde ir “ jā”.
Jo cilvēks ilgstoši pārdod kompleksus ceļojumus, ignorē PTAC brīdinājumus un turpina komercdarbību bez licences, PTAC pienākums ir rīkoties.
Ja skatāmies emocionāli , tad daudziem šķiet, ka tiek sodīts radošs, uzņēmīgs cilvēks, kurš vienkārši vēlējās organizēt skaistus braucienus.
Taču PTAC nereaģē uz radošumu, tas reaģē uz iespējamajiem riskiem patērētājiem, kas jau ir materializējušies (piemēram, neatgūta nauda).
Kāds ir lielais jautājums?
Nevis “vai PTAC rīkojās pareizi”, bet gan:
Kā panākt, lai licencēšana aizsargā patērētājus, bet vienlaikus nenosmacē mazos uzņēmējus?
Tas ir jautājums, ko Latvijā vajadzētu apspriest plašāk!