Autors: Ieva Hmieļevska
Avots: Liepājas Kultūras pārvalde
Liepājas domes deputāti 10.aprīļa sēdē pieņēmuši vienbalsīgu lēmumu par Liepājas līdzdalību Latvijas pilsētu sacensībā, kas sniedz iespēju saņemt Eiropas Kultūras galvaspilsētas titulu 2014.gadā. Pašvaldības lēmums paredz arī divu darba grupu - stratēģiskās un mākslinieciskās - izveidošanu, kas turpmāk nodarbosies ar Liepājas pieteikuma sagatavošanu līdzdalībai sacensībā.
Iniciators Liepājas līdzdalībai šajā pilsētu sacensībā ir Liepājas Kultūras pārvalde, kas uzņemsies rūpes par projekta virzīšanu un pieteikuma sagatavošanu konkursa pirmajai kārtai. Tuvākajā laikā plānots izsludināt arī ideju konkursu mākslinieciskās koncepcijas un pieteikuma izstrādei.
„Priecājos, ka Domes sēdē visi deputāti vienbalsīgi pieņēma pozitīvu lēmumu Liepājai izmantot šo unikālo iespēju un startēt uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu 2014.gadā. Šajā procesā nav un nevar būt zaudētāju, bet tikai ieguvēji,” pārliecināta ir Silva Golde, Liepājas pilsētas Domes priekšsēdētāja pirmā vietniece.
Liepājas domes deputāti apzinās Liepājas ambīcijas un augsto mērķi – 2014.gadā kļūt par Eiropas Kultūras galvaspilsētu, lai iegūtu balvā ne tikai 1,5 miljonus eiro, bet arī līdztekus stimulētu citu pilsētas jomu attīstību, iegūtu pieredzi un plašu kultūras programmu vairāku gadu garumā. Izvērtējot konkursa nosacījumus un Liepājas kapacitāti, domes deputāti un speciālisti atzīst, ka šis mērķis ir sasniedzams, ja vien pilsētas iedzīvotāji tic tam un vēlas kopējiem spēkiem to realizēt. Tā kā Eiropas Komisijas nostādnes nosaka, ka nav nozīmes nedz pilsētas atrašanās vietai, nedz iedzīvotāju skaitam, nedz tās pagātnei un patreizējam attīstības līmenim, veiksme un uzvara konkursā būs atkarīga no tās kultūras un citu nozaru attīstības programmas, ko attiecīgā pilsēta piedāvās tieši 2014. gadā.
„Tas ir spēcīgs impulss ne vien kultūras, bet arī pilsētas sociālekonomiskās aktivitātes uzplaukumam, biznesa aktivitātei. Svarīgi, lai šo ideju atbalstītu paši liepājnieki un maksimāli aktīvi iesaistītos. Jāsagatavo ne vien aizraujoša, interesanta kultūras notikumu programma, bet arī laba komunikācijas stratēģija. Šo mērķi mēs varam īstenot iedvesmoti strādājot tikai visi kopā! Tas būs aizraujošs process, kas sekmēs mūsu pašapziņas celšanu, patriotismu, labu partnerību, sadarbību ar citām Eiropas pilsētām un sniegs izcilu pieredzi, ” norāda Silva Golde.
Eiropas kultūras galvaspilsētas izvēle ir viens no spilgtākajiem ES dalībvalstu kultūras pasākumiem, kura pamatuzdevums vienlaikus ir realizēt arī Eiropas Savienības politiskos un ekonomiskos mērķus: „ Priecājos, ka latviešu kautrīgums ir nolikts malā un vērojama tik liela Latvijas pilsētu interese par šo notikumu. Liepājai ir plaši jāizskan arī Eiropā. Tam ir spēcīgs pamats - sazarots kultūras dzīves piedāvājums, starptautiska mēroga festivālu tradīcijas, nacionālo kultūras biedrību klātbūtne, radoši cilvēki un ambīcijas to pozitīvākajā izpratnē”, gandarījumu pauž Liepājas domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Silva Golde.
Uzziņai:
Eiropas kultūras galvaspilsētu projektu uzsākts 1985.gadā ar virsuzdevumu – tuvināt Eiropas iedzīvotājus. Katru gadu Eiropas Savienības Ministru padome kādai no Eiropas valstu pilsētām piešķir Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu uz vienu gadu. Kopš ES paplašināšanas šādu iespēju dod divām pilsētām. Latvijai un Zviedrijai noteiktas tiesības izvirzīt kādu pilsētu Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam 2014.gadā. Pilsētu atlase notiek konkursa kārtībā, divās kārtās. Iecelšana Eiropas kultūras galvaspilsētas godā tiek atbalstīta finansiāli, taču nepieciešams arī pilsētas un vietējās sabiedrības ieguldījums, kas parasti izraisa pilsētas ekonomikas un kultūras uzplaukumu, pastiprināti pievērš arī tūristu uzmanību.
Šajā gadā kultūras galvaspilsēta ir Liverpūle (Lielbritānija) un Stavangera (Norvēģija), 2009.gadā tā būs Linca (Austrija) un Viļņa (Lietuva), 2010.gadā – Peča (Ungārija) un Stambula (Turcija).
Ieguvumi pilsētai:
– Eiropas Kultūras galvaspilsētas tituls ir iespēja pastiprināt sadarbību kultūras jomā Eiropas līmenī;
– veicināt ilgtspējīgu kultūras dialogu visdažādākajos aspektos (koordinācija starp iestādēm, NVO, privāto sektoru, sabiedrību /etniskā, sociālā integrācija / starpnozaru projektu skaita pieaugums);
– veicina pilsētā un tās apkārtnē dzīvojošo pilsoņu līdzdalību kultūras procesos (īpaši brīvprātīgo kustību);
– veicina iedzīvotāju pašapziņas celšanu un patriotismu;
– palielina ārzemēs dzīvojošo pilsoņu interesi;
– labvēlīgi ietekmē kultūras un tūrisma attīstību pilsētā;
– sekmē savstarpējās zināšanas, kas Eiropas pilsoņiem varētu būt citam par citu;
– sekmē sadarbību ar ES dalībvalstu un citu valstu kultūras pakalpojumu sniedzējiem, māksliniekiem, uzsver Eiropas kultūras bagātību, priekšplānā izvirza Eiropas kultūru kopīgos aspektus;
– programma ir ilgtspējīga un ir pilsētas kultūras, sociālās un ekonomiskās ilgtermiņa attīstības neatņemama sastāvdaļa (jauna uzņēmējdarbība; darba vietu skaita pieaugums; tūristu skaita pieaugums; pieprasījums pēc jauniem pakalpojumiem u.tml.);
– unikāla iespēja piesaistīt investīcijas un palielināt publicitāti, jo kļūt par kultūras galvaspilsētu jauno ES valstu skaita dēļ nav iespējams vismaz 30 nākamos gadus.
Eiropas Komisijas pētījums par Eiropas kultūras galvaspilsētām no 1995. līdz 2004. gadam rāda, ka lielākie ieguvumi bijuši šādi:
– uzlabots pilsētas tēls un pievilcība;
– veicināts starptautiskais un iekšzemes tūrisms;
– uzlabota pilsētas kultūras dzīve;
– uzlabota pilsētvide;
– uzlabota kultūras infrastruktūra (atjaunotas vēsturiskas ar kultūru saistītas celtnes, uzbūvētas jaunas, uzlabota esošo celtņu pieejamība vai kapacitāte);
– veicināta kultūras integrēšana pilsētas attīstības plānā un Eiropas komunikācijas tīklā;
– stimulēta kultūrpolitikas stratēģijas mērķtiecīga ieviešana (iestāžu, NVO, privātā sektora koordinācija ilgtermiņa projektos);
– robežu nojaukšana starp augsto un populāro kultūru, izpratnes palielināšana par kultūras jēdzienu, kultūras patēriņa stimulēšana;
– jaunas kultūras tradīcijas.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
