Autors: Sanita Graudiņa
Avots: Jūrmalas pilsētas dome
Šogad 8. un 9. septembrī visā Latvijā notiks ikgadējās kultūras mantojuma dienas, kas aicina pievērst uzmanību vēsturiskajiem dārziem un parkiem kā ainavu arhitektūras objektiem. Jūrmalā apskatāmajos objektos iekļauts Ķemeru parks ar parka arhitektūru.
Mantojuma dienās Jūrmalā pievērsīs uzmanību Ķemeru parkam, bet uzskates un informatīvie materiāli pieejami Ķemeru bibliotēkā (Tukuma ielā 20) darba dienās no plkst. 11.00 līdz 18.00, sestdienās no plkst. 10.00 līdz 16.00.
Ķemeru parks ir ilgstošas kūrorta veidošanās vēstures liecinieks. Laikā no 1838. līdz 1846. gadam to veidoja Rīgas dārznieka K.M. Vāgnera vadībā. Pastaigas parkā tika uzskatītas par vienu no slimnieku atveseļošanas priekšnoteikumiem. Ainavu parka izveides koncepcijai atbilda līkumots celiņu tīkls un laukumi ar paviljona tipa būvēm.
Nozīmīgs parka objekts ir cauri parkam tekošā Vēršupīte. 19. gadsimta beigās pār to uzbūvēja tiltiņus, parkā iekārtoja atpūtas un mūzikas paviljonus, labiekārtoja sēravotu izteces. Celiņu kopgarums sasniedza 15 kilometrus. Viens no ievērojamākiem saglabātiem objektiem ir piemineklis Ķemeru kūrorta ārstiem un direktoriem, kas veidots 1861.gadā, bet papildināts līdz 1946.gadam.
Pēc viesnīcas uzcelšanas parka vidū 1936. gadā tās rietumu pusē izveidoja simetrisku parteri ar zālieniem, puķu stādījumiem un celiņiem.
Pēc Otrā pasaules kara parks papildinājās ar vairākiem figurāliem politiska rakstura pieminekļiem, kas nav saglabājušies. 20.gadsimta 50.gadu tēlniecību raksturo skulpturāls bareljefs „Tautas deja”, „Ķirzaciņa” un piemineklis krievu zinātniekam Pavlovam. Pie pareizticīgo baznīcas ierīkotas gan Pirmā, gan Otrā pasaules kara karavīru kapsētas ar pieminekļiem.
1983.gadā tika veikta Ķemeru parka izpēte. Jau tad tika konstatēta nepieciešamība veikt celiņu un tiltiņu restaurāciju. Taču kūrortu sistēmas likvidēšana un ilgstošs saimnieka trūkums parka objektus novedis avārijas stāvoklī. Tikai Ķemeriem nozīmīgu cilvēku – ārstu Jāņa Lībieša, Kristapa Rudzīša, Aleksandra Lozinska un gleznotāja Miervalda Ķemera vēsturisko aleju iezīmēšana 20.gadsimta beigās un 21.gadsimtā turpina mazo arhitektūras formu vēsturi parkā.
Pašreiz Jūrmalas pilsētas dome vienojas par Ķemeru hidroloģiskā režīma monitoringu, kurā eksperti pētīs, kā darbojas Ķemeru grāvju sistēma. Atkarībā no monitoringa rezultātiem un vides speciālistu ieteikumiem dome lems par nopietnākiem pasākumiem Ķemeros.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
