Festivālu „Magic Sand Liepāja” atklās ar ugunsskulptūru

08.08.2008 06:08 | Kurzeme

„Festivālā „Magic Sand Liepāja” mēs ieskatāmies Kurzemes un šī reģiona vēsturē, veidojot monumentālu skulptūru, kas ataino Durbes kauju 13. gadsimtā un kuršu dzīvi šajā laikā. Tādēļ arī ugunsskulptūra būs saistīta ar to – tas būs sens kuģis, kas atgādinās gan par kuršu jūrasbraucēju gaitām, gan ugunskapu tradīciju Kursā,” saka festivāla producents Reinis Druvietis.

No sestdienas, 9. augusta līdz svētdienai, 24. augustam visi liepājnieki un pilsētas viesi varēs aplūkot līdz šim Baltijas valstīs lielāko smilšu skulptūru, kas būs veltīta Durbes kaujai 13. gadsimtā, kad kurši apvienojās ar lietuviešu karaspēku un pieveica krustnešus. No plkst. 11.00 – 18.00 informāciju pie skulptūras sniegs Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojs.

Sestdien atklāšanas pasākumā, kurš notiks topošās Liepājas koncertzāles laukumā – Jūras ielā 9/11, uzstāsies arī folkloras grupas „Saknes” un vīru kopa „Vilki”, kuri dziedās senas karavīru dziesmas. Savukārt seno cīņu speciālisti skatītājiem demonstrēs viduslaiku zobenu cīņas, kā arī aicinās pašiem pielaikot bruņas un seno karavīru ietērpus.

Atklāšanas pasākums 9. augustā:
20.00 – Folkloras kopu „Saknes” un „Vilki” uzstāšanās, zobencīņu paraugdemonstrējumi
20.30 – Liepājas domes un festivāla „Magic Sand Liepāja” mākslinieku uzrunas, atklājot festivālu
20.40 – Karavīru dziesmas vīru kopas „Vilki” izpildījumā
21.00 – Ugunsskulptūras aizdedzināšana, (autors Juha Ahonens, Somija), zobencīņu paraugdemonstrējumi.

Par smilšu skulptūru
Monumentālās skulptūras „Durbes kauja” augstums būs gandrīz seši metri, bet platums ap 16 metriem. Tās izveidei izmantotas 200 tonnas smilšu, kas ir Ziemeļeiropā vislabāk piemērotās smilšu skulptūru veidošanai. Tik liels smilšu apjoms vienotas skulpturālās grupas izveidei Baltijas valstīs līdz šim nav izmantots.

Festivāls „Magic Sand Liepāja” notiek Latvijas valsts izveides 90. jubilejas gadā, tādēļ tajā atveidots Kurzemes un visa reģiona vēsturē nozīmīgs notikums – Durbes kauja. Monumentālās skulptūras vienā pusē ir redzami Durbes kaujas skati, bet otrā – ainas no seno kuršu dzīves.

Atšķirībā no lielākās daļas smilšu festivālu un konkursu, kur katrs mākslinieks vai mākslinieku grupa veido savu individuālo darbu, Liepājas festivālā pirmo reizi Latvijā varēs redzēt festivāla dalībnieku kopdarbu, veidojot vienu monumentālu skulptūru pēc vienotas skices. Pēc līdzīgas tehnoloģijas veido parauga skulptūras Dānijā, Sondervigā, kur katru gadu risinās pasaules čempionāts smilšu tēlniecībā.

Par Durbes kauju
Durbes kauja norisinājās 1260.gada 13.jūlijā. 1260. gada vasaras sākumā krustneši pēc Livonijas ordeņa mestra Burharda Hornhūzena ierosinājuma organizēja plašu militāru operāciju, kuras mērķis, domājams, bija pakļaut Žemaitiju, par iemeslu minot Sv. Jura pils (tagadējā Jurbaka) atbrīvošanu no lietuviešu draudiem. No ordenim pakļauto zemju ļaudīm kā karagājiena dalībnieki hronikās minēti prūši, kurši un igauņi. Kopskaitā šī apvienoto spēku armija varētu būt bijusi 8000 karavīru liela. Karagājiena laikā ordeņa karaspēks saņēma ziņu, ka lietuviešu karaspēks devies uz Kursu. Vēsturnieki lēš, ka lietuvieši sapulcējuši 4000 karavīru lielo armiju, lai, izmatojot vācu galveno spēku prombūtni, sagrautu ordeņa galveno mitekli Kursā – Kuldīgu.

Lietuvieši sagaidīja pretinieku Durbes lejas austrumu krastā un uzbruka, kad ordeņa karaspēks pārvarēja Durbes Vecupi. Jau sākumā spēku samērs mainījās par sliktu ordenim: igauņi atstāja kaujas lauku, kurši uzbruka ordeņa spēkiem no aizmugures un kopā ar lietuviešiem bruņiniekus ielenca un iznīcināja.

Durbes kauja ne tikai ievadīja pakļauto tautību sacelšanos, ko ordenim izdevās apspiest ar lielām grūtībām. Tai ir arī vēl cita nozīme: pēc Durbes kaujas novājinātie ordeņa spēki nevarēja pakļaut Lietuvu un sekmīgi turpināt iekarošanas plānus Austrumos. Durbes kaujā pavisam piedalījās 200 ordeņu bruņinieku un kaujā krita lielākā daļa – 150. Nevienā citā XIII gs. krustnešu sakāvē nav minēts tik liels kritušo bruņinieku skaits kā Durbes kaujā. Hronikas par šo kauju vēstī nevis kā par kristīgo karaspēku sakāvi, bet gan kā par tā pilnīgu iznīcināšanu.

*Pateicamies par informāciju Liepājas muzejam.

Festivālu „Magic Sand Liepāja” rīko producentu grupa „Rain Project” un SIA „Frostiart Baltic” sadarbībā ar Liepājas pilsētas Domi., Liepājas muzeju un Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroju.

Festivālu sponsorē SIA Kurt Koening. Informatīvie atbalstītāji: LNT, TV Dzintare, Kurzemes radio, Diena, Telegraf, Kursas laiks, ReKurZeme.lv, Tvnet.lv, Draugiem.lv, SIA Market Media, Delfi.lv, Telefona uzziņu dienests 1180.

Papildu informāciju par pasākumu varat iegūt mājas lapā www.magicsand.lv, bet par mākslinieku Sanda Kondrāta un Ulda Zariņa daiļradi – www.baltic-sandsculpture.eu