Autors: Andris Slišāns
Avots: Latgolys Saeima
Ilgstošās Latgales reģiona politiskās un ekonomiskās ignorēšanas rezultātā Latgali pēdējos gadu desmitos bija spiesti pamest daudzi desmiti tūkstoši iedzīvotāju. Ekonomiskās emigrācijas, pirms tam ilgstošas rusifikācijas politikas rezultātā un tagad sistemātiska valsts atbalsta trūkums latgaliskās identitātes nosargāšanai reģionā rada draudus Latvijas valsts nedalāmības principa nosargāšanai.
Kultūras un ekonomiskās attīstības jautājumus nevar skatīt šķirti. Latvijā joprojām dominē centralizācijas tendences valsts pārvaldē, līdzekļu apsaimniekošana notiek sektorāli, netiek ņemts vērā reģionālais jeb teritoriālais princips. Faktiski līdz šim valsts pārvalde nav veikusi savu galveno funkciju – līdzsvarotu visas valsts teritorijas attīstību. Tas savukārt ir izsaucis virkni negāciju: bezdarba palielināšanos, iedzīvotāju skaita samazināšanos lauku teritorijās un valstī kopumā, iedzīvotāju pieaugošo neapmierinātību ar valsts politiku u.c.
Tāpēc, pamatojoties uz LR Satversmes 3.pantu, līdz nākošajam ES struktūrfondu programmēšanas perioda sākumam ir nepieciešams izveidot administratīvos reģionus, to pārvaldi uzticot LR Saeimas apstiprinātiem vadītājiem – Ministru kabineta pilntiesīgiem locekļiem. Reģiona administrācijai, veicinot sadarbību starp valdību un reģionu, jāuzdod koordinēt:
1. Valsts pārvaldi reģionā – vadīt reģionā esošo ministriju pārstāvniecību, veselības, izglītības iestāžu un citu valsts iestāžu darbu.
2. Pašvaldību darbu – reģiona attīstības plāna, rīcības plāna izstrādi un ieviešanu.
3. ES struktūrfondu līdzekļu apguvi, uzņēmējdarbības attīstību, sabiedriskā transporta sistēmas un infrastruktūras sakārtošanu reģionā.
4. Sadarbību ar darba ņēmēju un darba devēju pārstāvjiem, nevalstiskajām organizācijām, reliģiskām kopienām u.c. sociālajiem partneriem.
Izstrādājot Nacionālās attīstības plānu 2014.-2020.gadam, kā galveno prioritāti jānosaka reģionu līdzsvarotu attīstību. Plānā ir jāparedz konkrētu pasākumu kopums katrā no reģioniem līdzšinējās nelīdzsvarotās attīstības izlīdzināšanai, kam atbilstu arī noteiktajam mērķim paredzētais finansējums, nevis projektu konkursi vairākos līmeņos, kur administrēšanas aparāta ietekme un Rīgas prioritāte ir nepārprotama.
Kā arī, ņemot vērā pēdējā laika notikumus saistībā ar valodas jautājuma aktualizēšanu un Latgales reģiona lomu tajā, biedrība „Latgolys Saeima” ierosina nekavējoties veikt šādas izmaiņas:
1. Lai līdzsvarotu Latgalē etniskās proporcijas un atjaunotu vēsturisko reģiona robežu aicinām pārskatīt līdzšinējās veiktās teritoriālās reformas, kuru rezultātā daudzas pašvaldības, kas vēsturiski ir latgaliešu apdzīvotas, šobrīd atrodas Vidzemes vai Zemgales plānošanas reģionā.
2. Nodrošināt, lai ārzemēs esošo iedzīvotāju balsis tiktu uzskaitītas viņu sākotnējās dzīves vietās. Līdz šādas iespējas nodrošināšanai (ar vēlētāju reģistru vai elektronisko balsošanu) pieņemt lēmumu, ka pagaidām ārzemju vēlēšanu iecirkņi ieskaitāmi Latgales vēlēšanu apgabalā.
3. Veikt pasākumus, lai stiprinātu valstiski svarīgus plašsaziņas līdzekļus Latgalē. Nodrošināt sabiedrisko pasūtījumu elektroniskajos medijos latgaliešu valodā. Nekavējoties pārskatīt izdotās licences TV un radio raidītājiem, un garākā laika posmā nodrošināt ēterā valsts valodas skanēšanu virszemes analogajā un digitālajā formāta vismaz 50% apmērā, aprēķinos iekļaujot arī ārvalstu raidītājus.
4. ES ārējās robežas stiprināšanai noteikt 50 km joslā drošības, izglītības un kultūras iestāžu darbiniekiem reģionālos koeficientus, kas ne tikai piesaistītu jauniešus reģionam, bet arī veicinātu minēto jomu attīstību, ES un Latvijas austrumu robežas stiprināšanu.
Biedrības ”Latgolys Saeima” valdes priekšsēdētājs Andris Slišāns
Viedoklis sagatavots balstoties uz 2012.gada 26.februāra biedrības kopsapulcē (Rēzeknē) pieņemtiem lēmumiem.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.jpg "Kapteiņa Granta bērni Bauskā Bauskas TIC")
