Foto: Tourism2.ventspils.lv/Latvia.travel/Slitere.gov.lv
Autors: Daiga Bazule/Ilze Kešāne
Avots: BalticTravelnews.com
Bākas Latvijā un visā plašajā pasaulē ir nesaraujami saistītas ar jūrasbraucēju likteņiem, galamērķi un ceļojuma drošību. Tomēr bāku laikmets lēnām aiziet... Modernie kuģi, aprīkoti ar mūsdienu navigācijas iekārtām, ceļu jūrā rod paši, un bākas pamazām kļūst tikai par vēstures liecībām.
Reklāma
Akmeņraga bāka
35 metrus augsts sarkans konisks mūra tornis. Celta 1921. gadā. Pirms tam esošā bāka celta 1885. gadā. Divas bākugunis iedegas reizi 7,5 sekundēs. Bāka ir Akmeņraga galvenā rota. Tā ir atvērta apmeklētajiem par maksu. Uzkāpjot bākā, paveras fantastisks skats uz jūru un apkārtnes mežiem. Līdz bākai varat nokļūt braucot no Ziemupes puses (aptuveni 11 kilometri). Bākas pārvaldniece brīvā dabā izveidojusi "Vietējo muzeju", kā to viņa pati dēvē. Ieejas maksa ir Ls 0.20. Apskatāmi Akmeņraga bākas tuvumā atrastie dzintari un fosilijas. Vairāk informācijas - www.pavilosta.lv.
Ovīšu bāka
Ovīšu bāka ir uzskatāma par pirmo vecāko saglabājušos navigācijas būvi Latvijā. Bākas celtniecība pabeigta 1814. gadā un bez arhitektoniskiem grozījumiem saglabājusies līdz mūsu dienām. Tā nav tikai navigācijas būve, bet arī 19. gadsimta krasta aizsardzības celtne – par to liecina ārējais mūris, kura biezums sasniedz vairāk kā pusmetru. Ovišu bākas torņa augstums sasniedz 37 metrus, kas veidots kā dubultcilindrs, jo aiz ārējām bākas sienām iekšpusē atrodas otrs tornis ar diametru 3,5 metri. Starptelpa tikusi izmantota dažādu iekārtu un priekšmetu pacelšanai vai nolaišanai. Savukārt bākas pirmajā stāvā varam atrast interesantu ekspozīciju par Latvijas bāku vēsturi. Balta bākuguns, kas redzama 7,5 jūdzes tālu, iedegas reizi 7,5 sekundēs. Ieejas maksa Ls 0.50. Vairāk informācijas - www.kurzeme.lv/lv/turisma-objekti/ovisu-baka
Daugavgrīvas bāka
Daugavgrīvas bāka ir viena no pazīstamākajām Latvijas bākām. Vieta, kur tā atrodas, ir dažādu vēsturisku notikumu mezglu punkts. Blakus plūst mainīgā Daugavas straume. Šo apstākļu dēļ gadu simtu laikā te celti, sagrauti un atkal atjaunoti vairāki Daugavgrīvas bākas torņi. Drīz vien, 1957. gada 2. februārī, gaismu sāka raidīt jaunā dzelzsbetona, ar melni baltām horizontālām svītrām krāsotā Daugavgrīvas bāka, kura savus signālus raida vēl šodien. Uzejot pa bākas torņa iekšpusē esošajām spirālveida vītņu kāpnēm ar 150 pakāpieniem, paveras skats uz Daugavu, tās grīvu, Rīgas ostu un Rīgas pilsētas siluetu. Vairāk informācijas - www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/daugavas-udens-cels/daugavgrivas-baka
Miķeļbāka
Miķeļbāka, kuras augstums ir 62 metri, būvēta 1884. gadā un ir augstākā bāka Baltijā. Tajā 56 metru augstumā ir izbūvēts skatu laukums. Bākas sienas agrāk bijušas aptuveni metru biezas, taču tornis bijis par smagu kāpu smiltīm, tādēļ laika gaitā arvien sašķiebies. Lai bākā uzkāptu nepieciešams diezgan papūlēties, jo kāpnes ir ar dažādiem pakāpieniem - brīžam stāvākas brīžam lēzenākas. Vairāk informācijas - www.visitventspils.com.
Slīteres bāka
Jau 11. gadsimtā vietā, kur 1850. gadā uzcēla Slīteres bāku, kurināti ugunskuri jūras braucēju maldināšanai, lai pēc tam tos aplaupītu, kad kuģis uzsēdīsies uz sēkļa. Te, iespējams, bijusi arī sena svētvieta, jo kartēs tā atzīmēta ar nosaukumiem Domkalns jeb Baznīckalns. Ap 19. gadsimta vidu vietējais barons Osten-Zakens izcirta kraujas malā esošos lielos kokus, kuri kalpoja kā orientieris jūras braucējiem. Tāpēc tika nolemts šeit uzcelt bāku, un 1850. gadā tika uzbūvēts 26 metrus augsts, apaļš, no laukakmeņiem mūrēts bākas tornis. No Latvijas bākām Slīteres bāka atrodas vistālāk no krasta (5,3 kilometri), toties līdz 1999. gadam tās gaisma dega visaugstāk virs jūras līmeņa, sasniedzot pat 102 metru augstumu. Pašlaik Slīteres bāka atrodas Slīteres nacionālā parka administrācijas pārziņā, te atrodas skatu platforma un neliela ekspozīcija par Latvijas bāku vēsturi. Slīteres bāka ir otrā vecākā navigācijas būve, kas saglabājusies Latvijas teritorijā. Vairāk informācijas - www.slitere.lv.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
