Travelnews.lv kopā ar TICiem aicina apmeklēt pilis un muižas Kurzemē

17.07.2013 06:24

Foto: Businessinsider.com

Autors: Daiga Bazule
Avots: BalticTravelnews.com

Pilis un muižas Latvijā ir nozīmīgs kultūrvēsturiskais mantojums. Vienas pilis un muižas pārtapušas par greznām naktsmītnēm, otras – kā tūrisma apskates objekts.

Tūrisma ziņu portāls Travelnews.lv kopā ar tūrisma informācijas centriem Aizputē, Liepājā, Ventspilī un Kurzemes tūrisma asociāciju apkopoja informāciju par ceļotāju apmeklētākajām pilīm un muižām tieši Kurzemes reģionā.

Livonijas ordeņa pils

Ventspils Livonijas ordeņa pils ir vecākais viduslaiku cietoksnis Latvijā (13. gs.), kas gandrīz nemainīgi saglabājis savu sākotnējo apjomu. Kopš 2001. gada Livonijas ordeņa pilī izvietots Ventspils muzejs, un šeit ik uz soļa iespējams pārliecināties, ka vēsture joprojām ir dzīva. Par to atgādina gan 2. stāva telpas (kapela, ordeņa brāļu guļamtelpa un ēdamtelpa, kapitula zāle), kas pēc vērienīgas rekonstrukcijas priecē ikvienu vēstures un kultūras cienītāju, gan plašais ekspozīciju klāsts, kas stāsta par pilsētas, ostas un Ventspils novada vēsturi. Dažādu laikmetu gars virmo rīkotos pasākumos, mākslas un vēstures tēmām veltītās lekcijās, izstādēs, koncertos.

Foto: Ventspils TIC

Kazdangas pils

Kazdangas pili klasicisma stilā 1800.-1804. gadā cēla slavenais Rietumeiropas arhitekts J. G. Berlics. Kazdangas muiža daudzās paaudzēs piederējusi ļoti bagātiem un politiski ietekmīgiem Kurzemes baroniem Manteifeļiem. Diemžēl pils 1905. gadā tikusi nodedzināta un ugunsgrēkā gājušas bojā ievērojamas mākslas un dokumentālas vērtības. Vēlāk notikuši atjaunošanas darbi un mūsdienās par iekštelpu izsmalcinātību liecina dārza zāli jeb cokolstāva apaļā zāle un lielā apaļo zāle otrajā stāvā, kuras telpiski precīzais griestu gleznojums rada iespaidu, ka griesti ir kupolveida, kaut gan patiesībā tie ir plakani. Jau kopš 1922. gada pils telpas izmantoja un pielāgoja skolas vajadzībām.

Patiesībā Kazdangas pils ir mazliet līdzīga Elejas un Mežotnes pilīm, tas noticis tādēļ, ka arhitekts J.G. Berlics Kazdangas un Mežotnes piļu celtniecībā izmantojis slavenā itāļu izcelsmes arhitekta Džokomo Kvarengi Elejas pilij izstrādāto projektu, to nedaudz pārveidojot. Atšķirībā no Mežotnes pils, Kazdangas pils ir lielāka, ar stāvāku jumtu un galveno fasādi rotā vairāk kolonnu. Kazdangas pils galvenās fasādi rotā ritmiski sakārtota pusloka arku rinda, virs kuras otrajā stāvā kā galvenais akcents ir pacelts sešu kolonnu portiks – pārsegta telpa aiz kolonnām.

Foto: Aizputes TIC

Apriķu muiža

Apriķu muiža atzīta par visviesmīlīgāko muižu Latvijā akcijas "Apceļosim Latvijas pilis!" 2001., 2003. , 2004. un 2007. gada dalībnieku aptaujās.

Muižas apbūves baroka ansamblis veidojies pie Alokstes upes 18. gs. sākumā, kad ap pagalmu uzcelta kungu māja, klēts un pārvaldnieka māja. Kungu māja būvēta laikā līdz 1742. gadam, bet tās astoņstūru trīsstāvīgais tornis neogotikas formās uzbūvēts 19. gs. Lielākā daļa pārējo ēku - kūts, brūzis, dzirnavas - tika uzbūvētas 19. gs. otrajā pusē, un tanī pat laikā tieka ierīkots arī neliels ainavu parks.

Šobrīd muižas kungu ēkā darbojas Apriķu pamatskola un muzejs. Apriķu pašvaldība aktīvi rūpējas par muižas saglabāšanu nākamajām paaudzēm un regulāri konsultējas ar Latvijas Piļu un muižu asociāciju. Tiek kopta apkārtne, īstenoti renovācijas projekti un rīkoti dažādi pasākumi, lai veicinātu pagasta iedzīvotāju un viesu izpratni par kultūras mantojumu.

Foto: Aizputes TIC

Jaunpils pils

Jaunpils pils ir viena no retajām viduslaiku pilīm, kas lieliski saglabājusi savu sākotnējo izskatu. Jaunpils pils celta 1301. gadā kā Livonijas ordeņa cietoksnis. Pili cēlis Livonijas ordeņa mestrs Gotfrīds fon Roga. Vairāk nekā 350 gadus pilī valdīja fon der Reku (Recke) dzimta.

Mūsdienās pilī, kuru no trim pusēm apņem ūdens, rit visa Jaunpils sabiedriskā dzīve. Ainaviskā apkārtne un sadzīves folklora ir fons tūristiem domātām atrakcijām. Kopā ar mūkiem, ākstiem, pilskungiem un kalpiem varēsiet kļūt par pilntiesīgu viduslaiku varoni.

Foto: Latvia.travel

Jaunmoku pils

Vietas nosaukums "Jaunmokas" dokumentos pirmo reizi minēts jau tālajā 1544. gadā.

Jaunmoku pilij, kurā neogotiskā stila formas apvienojušās ar jūgendstila elementiem, ir īpaša vieta starp Latvijas arhitektūras šedevriem. Pils uzcelta 1901. gadā pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa (1858-1945) projekta – kā Rīgas pilsētas mēra Džordža Armitsteda (1847-1912) medību pils.

Džordžs Armitsteds Jaunmoku pilī saimniekoja līdz 1904. gadam. Pēc tēva nāves viņš savā pārziņā pārņēma Rindzeles muižu, tāpēc Jaunmoku pils tika pārdota Brinkenu dzimtai.

No 1910. līdz 1918. gadam pils piederēja fon Ungernu-Šternbergu dzimtai, 1918. gadā muižu savā īpašumā ieguva vācu izcelsmes lauksaimnieka Vilhelma Freimaņa ģimene. Tad pēdējo augstāko vilni gadsimta griežos uzmeta aristokrātijas vasaras izbraukumu un atpūtas dzīve.

1920. gadā pēc Agrārās reformas Jaunmoku muiža (1394 ha) tika sadalīta. Pils nonāca valsts īpašumā, bet saimniecības ēkas un zemi izrentēja. Pilī ierīkoja Rīgas pašvaldības Slimokases bērnu atpūtas nams "Cīrulīši".

Otrā Pasaules kara laikā pili izmantoja gan krievu, gan vācu armija. Kara sākumā pilī bija ierīkota krievu seržantu skola, tad vācu raidstacija, bet kara beigu posmā – vācu kara hospitālis.

Pēckara gados pilī sākas kantoru, tautas namu, veikalu un dzīvokļu laiks. Neviens no apsaimniekotājiem neveica remontdarbus… 1974. gadā, daļēji jau sabrukusī pils, nonāca LR Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrijas pārziņā. Sākās pils atjaunošana, kas ilga vairāk nekā 20 gadus.

No 1992. gada pils apsaimniekotājs bija Valsts medību saimniecība, bet no 2000. gada – valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži".

Arī tagad turpinās pils labiekārtošanas darbi. To mērķis – panākt, lai Jaunmoku pils kļūtu par vienu no būtiskākajiem Latvijas valsts tūrisma un kultūras centriem ar plašām attīstības perspektīvām.

Foto: Jaunmokupils.lv

Kukšu muiža

Senajā godībā atkal atmirdz Latvijas kultūrvēsturiskais mantojums. Pēc gandrīz piecu gadu apjomīgiem restaurācijas darbiem 2006. gadā Kukšu muiža vērusi durvis saviem apmeklētājiem. Ienāciet un ļaujaties neaizmirstamajai muižas atmosfērai. Šeit apstājas laiks, un Jūs sajūtat pagājušo gadsimtu elpu. Greznie paklāji, mirdzošās lustras, antīkās mēbeles, gleznas, sienu gleznojumi un greznie logu dekori ieved Jūs neatkārtojamā Kukšu muižas pasaulē. Katra telpa glabā savu stāstu par ēku īpašniekiem un aizgājušo gadsimtu mainīgo gaumi. Muižas gaisotni Jūs izjutīsiet arī komfortabli ierīkotajās viesu istabās.

Foto: Kuksumuiza.lv

Īvandes muiža

Bijušajā Īvandes muižas ansamblī ietilpst 18. gs un 19. gs labi saglabājušās muižas ēkas, klēts, stallis. Parkā aug vairāki dižkoki, tai skaitā lielākā baltegle Baltijā. Pie Īvandes luterāņu baznīcas joprojām darbojas ūdensdzirnavas uz Vankas upes.

Bez 18. gs. dzīvojamās ēkas Ošenieki te arī pēc 1860. gada celtā jaunā pils, kas gan pēc nodedzināšanas ar izmaiņām atjaunota 1912. gadā. Pie pils piemiņas akmens rakstniekam Mārtiņam Kalndruvam (1916–1992), kura dzimtās mājas bijušas tepat tuvumā. Parkā atrodas Latvijas garākā Eiropas baltegle.

Foto: Latvia.travel

Šlokenbekas muiža

Šlokenbekas muiža ir sens nocietinātas muižas apbūves ansamblis, kura celtniecība sākta 15. gs. Muiža atrodas tikai 5 kilometru attālumā no Tukuma. Tagad atjaunotajā muižā ierīkots Latvijas ceļu muzejs, kas stāsta par mūsu valsts ceļu būves un tehnikas vēsturi un ir daudzveidības ziņā bagātākais ceļu muzejs ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē.

Šlokenbekas muiža rakstos pirmoreiz minēta 1484. gadā, kad sākusies tās celtniecība, lai aizsargātu netālu esošo Tukumu no ienaidnieku uzbrukumiem. Šlokenbekas muiža tika veidota kā slēgts komplekss. Ēkas savā starpā savienoja aizsargmūris, ieeja pagalmā bija pa nocietinātiem vārtiem.

Šlokenbekas muiža ir vairākkārt pārbūvēta un papildināta ar jaunām ēkām, jo 17. gs. beigās un 18. gs. sākumā, kad tā bija zaudējusi militārā atbalsta punkta funkcijas, muižu aizvien vairāk pielāgoja saimnieciskai dzīvei. No senākās muižas apbūves mūsdienās saglabājušās mūra sienās izveidotās šaujamlūkas.

Gadu gaitā muiža piederējusi vairākām dzimtām, bet pēc Latvijas agrārās reformas 1920. gadā tā tika nodota Tukuma virsmežniecībai. Ilgus gadus pēc Otrā pasaules kara Šlokenbekas viduslaiku ēku kompleksam nebija saimnieka, un muižas ansambļa restaurācija varēja sākties tikai pagājušā gadsimta beigās, kad tas nonāca Latvijas Autoceļu direkcijas pārziņā.

Foto: Latvia.travel

Durbes muiža

Muižas centra apbūve veidota simetriski ap parādes pagalmu. Tā abās malās ir saimniecības ēka un kalpu māja, stallis pretī pilij zudis. Kungu māja sākotnēji bijusi vienstāvīga, celta 18. gs. 1. pusē. Tai 18. gs. vidū uzbūvēja vienu sānu flīģeli, bet 18. gs. 2. pusē otru sānu flīģeli, visai ēkai izbūvēja otro stāvu. 1821. gadā rekonstrukcijā pēc arhitekta G. A. Berlica projekta pils ieguva klasicisma formas, tai pārbūvēja fasādes un izbūvēja portiku. Pils parkā pāri gravai pēc arh. Berlica projekta celts akmens tilts, dziļāk parkā - rotonda.

Laika posmā no 1923. - 1929. g. Durbes pilī dzīvoja dzejnieks Rainis. 1923. g. vasarā sadarbībā ar Latvijas Skolotāju savienību viņš iekārtoja Durbes pilī atpūtas vietu 30-40 skolotājiem ar ģimenēm. Viņš noslēdza arī dāvinājuma līgumu ar Latvijas Skolotāju slimo kasi, kas uz 12 gadiem izīrēja daļu Durbes pils bērnu vasaras mītnei un atpūtas vietas iekārtošanai. Līdz pat 1943. g. pilī pastāvēja arī sanatorija, pēc tam uz īsu brīdi te bija kara hospitālis, bet no 1945.-1963. g. atkal sanatorija. No 1963.-1970. g. Durbes pilī bija ierīkota tuberkulozes slimnīca un no 1970.-1978. g. tuberkolozes sanatorija. Pēc tam līdz 1991. g. pilī bija republikāniskās rehabilitācijas slimnīca.

Muižas saimniecības ēkas no 1948. g. izmantoja palīgsaimniecība "Durbe".
Durbes pils Tukuma muzejam piešķirta 1991.gadā. Kopš tā laika notiek pakāpeniska muižas ansambļa pielāgošana muzeja vajadzībām. Durbes pils ir topošais kultūrvides muzejs, kura darbība vērsta uz Tukuma rajona kultūrvides vērtību saglabāšanu un izmantošanu.

Foto: Latvia.travel

Ēdoles pils

Ēdoles viduslaiku pils celtniecība sākta 1264. gadā. Laika gaitā pils vairākkārt pārbūvēta, taču arī mūsdienās tā saglabājusi savu īpašo senatnīgo auru.
Pils veidota kā slēgta četrstūra veida būve ar iekšējo pagalmu. Kaut arī pārbūvēta, tā saglabājusi savu noslēgto viduslaiku raksturu – tai ir biezas sienas, dubultpagrabs, velvēts pārsegums un krusta aile. Ēdoles pils atrodas augstā Vankas upītes krastā un ne reizi vien piesaistījusi kinematogrāfistus kā izteiksmīga vieta, kur uzņemt filmas par seniem laikiem.

Viduslaiku pils muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā apskatāma pils baltā, sarkanā un zaļā zāle, bibliotēka, torņa apaļā istaba un bērnu rotaļlietu istaba. Muzejā savākts daudz interesantu lietu - senlaiku pulksteņi, lādītes, rokdarbi u. c. Ēdoles pilī notiek koncerti un citi sarīkojumi, telpas var īrēt konferenču, semināru un citu pasākumu organizēšanai.

Foto: Latvia.travel

Skrundas muiža

Skrundas muiža atrodas augstā Ventas krastā, un tā celta klasicisma stilā 19. gadsimta sākumā. Muižu pamatoti dēvē arī par Mežotnes pils miniatūrkopiju – tās arhitektūras un vizuālo aprišu dēļ, kas Latvijas vēsturnieka Artura Heniņa pētījumos, tostarp izdevumā "Ventas sakta" skaidrots ar muižas celtniecībā izmantoto Johana Georga Ādama Berlica Mežotnes pils projektu. Dažādās hronikās un pašvaldības nekustamā īpašuma sarakstos Skrundas muiža minēta arī kā pils.

Šodien Skrundas muižā viesiem ir pieejama viesnīca ar 12 labiekārtotiem numuriem, kā arī banketu zāles un konferenču telpas. Skrundas muižas patīkamā vēsturiskā atmosfēra, apvienojumā ar mūsdienīgām tehnoloģijām un iekārtojumu, ļaus Jums izbaudīt pagātnes auru, neatraujoties no mūsdienām.

Foto: Skrundasmuiza.lv

Piena muiža

Piena muiža – Berghof atjaunots vēsturisks muižas komplekss, kurā ir izveidots viesību nams ar 23 numuriņiem, restorāns Rožu krodziņš, Piena Spa salons, pirts komplekss, lauku pirtis un brīvdienu māja, kā arī svinību zāles, labiekārtots karavānu laukums un tenisa korti.

Lauku muižā, kas reiz bijusi vasaras rezidence baronam von Mēdemam, ir saglabāta ciešā saikne ar dabu un baronlaiku centieni atpūsties skaisti.

Foto: Latvia.travel