Ogre un Ikšķile - divas Daugavas ieskautas pilsētas... Arī šajās pilsētās ir vietas, kur vērot gleznaino "zelta rudeni" un šo vietu ir patiesi daudz. Vairāk informācijas sniedz Ogres un Ikšķiles tūrisma attīstības aģentūra, kas aicina doties pretī "zelta rudenim" un apmeklēt gan Ikšķiles, gan Ogres gleznainākās vietas.
Skatu vietas Ogres pilsētā
Reklāma
Ogres vēsturiskā apbūve un skvērs Brīvības ielā
Brīvības iela Ogrē ir izcila ar 20. gadsimta 20.–30. gadu arhitektūras paraugiem, kas vēl skaistāki top Latvijas "zelta rudens" laikā. Te savu talantu apliecinājuši tādi izcili meistari kā Vladimirs Šervinskis, Indriķis Blakenburgs, Eduards Smurģis, Dāvids Zariņš un citi. Mūsdienās lielākā daļa ēku ir valsts vai vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi.
Pastaigu maršruts pa Brīvības ielu, vēsturisko ēku apskate
Par "Pilsētas sirdi" dēvētais pēdējo gadu laikā labiekārtotais skvērs kļuvis par iecienītu ogrēniešu un pilsētas viesu pulcēšanās vietu. Skvērs iekārtots stilizēti attēlojot Ogres upes līkumoto tecējumu, kā arī salas, kas veidotas kā puķudobes. Pilsētas skvērā notiek vietēja mēroga mūzikas, mākslas, sporta un cita veida izklaides pasākumi.
Arkveida tilts un Ogres upes krasti
Šis ir lielākais lokveida tipa tilts Latvijā – 94 metru garš, 4,5 metru plats. Pati iemīļotākā pilsētas iedzīvotāju un viesu fotografēšanās vieta ikvienā gadalaikā, bet jo īpaši skaisti foto mirkļi uz tilta tverti rudens laikā. 1966. gadā uzbūvēja gājēju tiltu pār Ogres upi, kas pilsētas centrālo daļu savieno ar Pārogri, kur atrodas brīvdabas estrāde un 1920.-30.gadu, kā arī jaunāka perioda privātmāju apbūve.
Ogres Zilo kalnu pastaigas vietas
Ogres dabas skaistums un lepnums ir dabas parks "Ogres Zilie kalni", kur īpaša pieklusinātu dabas vērotāju kņada manāma rudenī, jo šis ir laiks, kad parks iekrāsojas tik brīnumskaistās krāsās, ka šķiet atrodamies pasakā. Uzskata, ka šeit atradies lībiešu pilskalns. Šobrīd iecienīta ogrēniešu un pilsētas viesu atpūtas vieta. Augstākajā virsotnē atrodas pilskalns – Zilais kalns, no kura paveras iespaidīgs skats.
Ogres dambis
Kā zināms, Rīgas HES aizsargdambis ierīkots, lai pasargātu pieguļošās teritorijas no applūšanas un nodrošinātu tajās saimnieciskai darbībai optimālu gruntsūdens līmeni, taču pilsētas iedzīvotājiem un viesiem tā ir iecienīta atpūtas, pastaigu, makšķerēšanas, kā arī ūdens aktivitāšu vieta. Ogres teritorijā dambis ir 3,6 kilometru garš, piedāvājot vienreizēju ainavu. Veroties pār Daugavu, varēsiet baudīt krāsainu meža atspulgā, kas rotaļājas upes atspulgā. Īpaši neaizmirstami ir saulrieti dūmakā pieklusinātajos, agrajos rudens vakaros.
Dendroloģiskais parks "Lazdu kalni" Pārogrē
Tautā iesauktais Špakovska parks atrodas Pārogrē un tā platība ir 5,9 hektāri. Parkā aug 412 sugu koki, košumkrūmi un 7000 dažādu stādījumu. Uz kalna augšieni ved 100 pakāpieni un takas. No skatu torņa pāri koku galotnēm paveras plaša, rudenīgām krāsām piesātināta un elpu aizraujoša ainava uz Latvijas likteņupi Daugavu.
Ogres dolomīta krauja virs Ogres HES
Saulei spīdot un Ogres upes tērcītē rudens lapām mutuļojot, brīnišķīgs skats paveras uz aizsargājamu ģeoloģisku objektu – Ogres dolomītu krauju, kas atrodas Ogresgala pagastā pie bijušās kartona fabrikas. Dolomītu krauja sasniedz 4 metru augstumu un no ģeoloģiskā viedokļa ir unikāls dabas objekts ar paleontoloģisku nozīmi, jo tajā konstatētas dažādu seno jūras bezmugurkaulnieku un fosilo zivju atliekas. Visērtāk dolomītu krauju apskatīt no Ogres pretējā – labā krasta pie zema ūdens līmeņa.
Ķentes kalns
Ķentes kalns ir ievērojamākais arheoloģijas piemineklis Ogres novadā. Pilskalns izvietots Grantskalnu, kas ir Ogres Zilo kalnu turpinājums, augstākajā vietā. Tautā saglabājušies vairāki senvietas nosaukumi – Vecā Rīga, Kanča kalns, Kamieļmugura. Senatnē kalna rietumu pusē bijis ezers. Visapkārt pilskalnam atradusies ap 2 hektāru liela apmetne. Par Ķentes kalnu saglabājušies daudzi nostāsti un teikas. Senākie iedzīvotāji te apmetušies jau 1. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras – 9.-5. gadsimtā, bet kā šeit izskatās mūsdienās rudens laikā, aicinām izbaudīt paša acīm.
Ikšķiles novadā
Astoņsimtgades parks un piemiņas akmens
Aicinām smelties iedvesmu rudens lapu krāsainībā Ikšķiles sirdī - Astoņsimtgades parkā. 1985. gadā, atzīmējot 800 gadus kopš Ikšķiles dibināšanas, parkā pilsētas centrā atklāja tēlnieka Jāņa Karlova veidoto piemiņas akmeni. Ikšķiles jubileju atzīmēja arī Vatikānā, saistot to ar kristietības izplatīšanās sākumu Baltijā. Parkā uzstādīti vairāki soliņi.
Ikšķiles pludmale
Viena no iecienītākajām peldvietām Ikšķilē. Lielisks skats uz Daugavu un vēsturisko pirmo mūra celtni Baltijā - Sv. Meinarda salu. Turpat netālu no pludmales, Daugavas krastā, iepretim Ikšķiles vecās baznīcas drupām, 1988. gada oktobrī uzstādīts piemiņas akmens. Piemiņas akmeni, kurā Ikšķiles vārds iekalts trijās valodās – latīņu, vācu un latviešu, atklāja Latvijas Kultūras fonda Ikšķiles kopa.
Mazā Jugla
Desmitā garākā upe Latvijā. Upe līkumota, ar vairākām krācēm un aizsprostiem, vietām krastos nelieli smilšakmens un dolomīta atsegumi, kurus savos mākslas tvēruši vairāki atpazīstami fotogrāfi. Mazā Jugla ir iecienīts ūdenstūrisma objekts.
Turbu dižozols
Turbu varenākais simbols jau aptuveni 800 gadus aug Mazās Juglas stāvkrastā. Savu vareno izmēru dēļ to iemīļojuši arī garāmbraucošie tūristi, kuri nepalaiž garām iespēju nofotografēties uz varenā koka fona. Dižozols ir 23 metrus augsts, 7,1 metru apkārtmērā. Seni nostāsti vēsta, ka zviedri atkāpjoties šeit norakuši savas bagātības. Ozolā ir bijis dobums, kur padomju laikos varējuši divi vīri ielīst un, slēpjoties no brigadiera, iedzert šņabi. Tas tagad ir gandrīz aizaudzis. Ozolā ligzdo pūce, meža pīle, to iemīļojuši arī citi putni.
Vairāk informācijas interneta vietnē www.latvijascentrs.lv
.jpg "Ziemassvētku koncerti Mazmežotnes muižā Bauskas TIC")
