LIELĀ INTERVIJA: Esam ciemos pie Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktores Ineses Šīravas

Autors: Aivars Mackevičs
Avots: BalticTravelnews.com

Tūrismā risināmie jautājumi ir līdzīgi gan Latvijā, gan tepat kaimiņos, kā arī tālākās valstīs, ilgus gadus strādājot nozarē, pārliecinājusies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava. Viņa mudina mūs atklāt Latviju no jauna, jo vērīgāk ieskatoties, var gūt aizvien jaunus un jaunus iespaidus pat par labi pazīstamām vietām.

BalticTravelnews.com: Ko Jūs novēlat Latvijas tūrisma nozarei 2018. gadā?

Reklāma

Inese Šīrava: Tūrisma nozarei Jaunajā gadā vēlu spēku, izturību un radošumu! Esmu pārliecinājusies, ka uzņēmēji, kuri spēj uz savu biznesu paskatīties no malas, ir veiksmīgāki. Ikdienas skrējienā bieži vien mums visiem ir grūti apstāties un šādi izvērtēt darbu, operatīvās lietas pārņem iespējamo domas lidojumu. Bieži vien laiks, ko veltām stratēģiskai plānošanai, ir vērtīgāks, nekā tajā paša laikā cenšoties paspēt padarīt visus ikdienas darbus. Tieši tādēļ LIAA Tūrisma departamentā nākamā gada pirmo darba nedēļu veltīsim, lai pārskatītu 2018. gadā veicamo un saprastu, ko varētu darīt labāk un efektīvāk.

BalticTravelnews.com: Ko nākamais gads varētu nest Latvijas tūrisma nozarei?

Inese Šīrava: Gads nozarei būs interesants. Daudzi pasākumi saistīsies ar Latvijas valsts simtgades atzīmēšanu, kas veicinās arī iekšējo ceļošanu. Pasākumi stimulēs iedzīvotājus doties ārpus mājām, vairāk tērēt, arī vairāk izmantot naktsmītnes.

BalticTravelnews.com: Kādā veidā plānojat piesaistīt ārzemju tūristus, ja runājam tieši par Latvijas 100 gadu jubilejas atzīmēšanu?

Inese Šīrava: Nav tā, ka mēs aicinātu ārzemju ceļotājus uz kādu konkrētu pasākumu, bet ielūdzam uz pasākumu kopumu gada garumā, lai atzīmētu Latvijas 100 gadus. Protams, ka ārzemju tūroperatori jautā, uz kuriem pasākumiem labāk ierasties? Gada centrālais pasākums būs nākamā gada Dziesmu un deju svētki, bet vienlaikus apzināmies, ka ir sarežģīti uz tiem iegādāties biļetes.

Nākamgad, protams, turpināsim darbu ar tradicionālajiem tirgiem – Skandināvijas un Baltijas valstīm, Vāciju, Krieviju. Aptuveni 65% no visiem ārzemju tūristiem Latvijā ierodas no šīm valstīm. Vienlaikus mēs redzam, ka pieaug arī tūristu skaits no Dienvideiropas – Francijas, Spānijas, Itālijas. Tādēļ strādāsim arī, lai papildus piesaistītu tūristus no šīm valstīm.

Protams, ja vien tiek atklāts jauns avioreiss no Rīgas, tad uzreiz izjūtam, ka mainās tūristu plūsma. Dienvideiropas ceļotājiem Latvija ir jauns galamērķis Ziemeļeiropā. Jāņem vērā, ka šajās valstīs vasarā ir ļoti karsts, un to iedzīvotāji atpūtai meklē vietas ar mērenāku klimatu, zaļāku dabu. Turklāt tur arī kūrortos ir ļoti daudz cilvēku, un daudzus šāds masu tūrisms neapmierina, tādēļ viņi saviem ceļojumiem Eiropā meklē jaunus galamērķus.

Strauji augošs ir Āzijas tirgus, īpaši Ķīnas tirgus. 2018. gadā Eiropas Savienība rīkos ļoti daudz pasākumu sadarbībā ar Ķīnu, tūristu piesaistei no šīs valsts, un arī LIAA Tūrisma departaments iesaistīsies šajos pasākumos.

BalticTravelnews.com: Redzam, ka nacionālā aviokompānija airBaltic biļetes pārdod par samērā augstām cenām, reizē viesnīcas Latvijā ārzemju tūristiem finansiāli ir ļoti izdevīgas. Vai LIAA Tūrisma departamenta speciālisti sadarbojas ar airBaltic, vai kopīgi apspriežat, uz kuriem galamērķiem tiks atklāti jauni reisi, jautājot Jums, no kurām valstīm labāk Latvijai piesaistīt ceļotājus?

Inese Šīrava: Protams, ka aviokompānija airBaltic ar saviem daudzajiem tiešo reisu galamērķiem ir viena no Latvijas tūrisma balstiem. Jaunu galamērķu izvēli vai cenu politiku mēs neregulējam. Mums saskan, ja ir runa par prioritārajiem tirgiem, jo airBaltic nodrošina labu gaisa satiksmi ar Skandināvijas valstīm, Vāciju, Krieviju. Mēs arī sadarbojamies ar airBaltic mārketinga aktivitāšu īstenošanā šajās valstīs, tā efektīvāk sasniedzot plānus.

BalticTravelnews.com: Kā Jūs salīdzinātu par tūrismu atbildīgās valsts institūcijas Igaunijā un Lietuvā?

Inese Šīrava: Igaunijā jau gandrīz 10 gadus par tūrismu atbildīga un strādā līdzīga organizācija kā mums LIAA Tūrisma departaments. Savukārt Lietuvā ir diezgan sarežģīta situācija, jo pirms aptuveni gada amatu atstāja Lietuvas Tūrisma departamenta direktore, jauna direktora meklējumos izsludinātie konkursi beigušies bez rezultāta. Līdz ar to tiek spriests, vai tomēr nevajadzētu Lietuvas Tūrisma departamentu arī pievienot lielākai iestādei.

BalticTravelnews.com: Kā Jūs sadarbojaties ar šīm organizācijām?

Inese Šīrava: Sadarbība mums ikdienā ir aktīva. Tāpat vismaz trīs reizes gadā tiekamies oficiālajās Baltijas apvienotās tūrisma komitejas sanāksmēs. Decembra sākumā kopīgi apspriedām nākamā gada tūrisma veicināšanas aktivitātes. Esam atraduši kopīgu valodu tālo tirgu – Japānas, Ķīnas, Dienvidkorejas, ASV apgūšanā, kopīgi piedalāmies izstādēs, darba semināros. Tāpat mums ir kopīgas aktivitātes Vācijas tūristu piesaistei. Daudz darām, lai mediju, tūroperatoru pārstāvjiem parādītu visas Baltijas valstis.

BalticTravelnews.com: Kas pie kaimiņiem ir labs, ko mēs varētu pārņemt no abām šīm kaimiņvalstīm?

Inese Šīrava: Ideāla situācija tūrisma jomā nav nevienā no Baltijas valstīm. Vienmēr šķiet, ka pie kaimiņiem kaut kas ir labāks, tomēr savstarpēji apmainoties ar informāciju, iepazīstot realitāti tuvāk, saprotam, ka situācija nav viennozīmīga. Mums ir bijušas diskusijas par valsts tēla jautājumiem, kur kaimiņvalstis sliecas domāt, ka mums šajā sakarā ir labāka situācija, lai gan mums varbūt reizēm šķiet otrādi.

Igaunijā pozitīvi ir tas, ka viņi ir mērķtiecīgāk un gudrāk ieguldījuši valsts finansējumu, ES līdzfinansējumu tādu produktu attīstībā, kas darbojas kā enkuri tūristu piesaistē. Šeit ir runa par Jūras muzeju Tallinā, Igaunijas Nacionālo muzeju Tartu, Lotes zemes tematisko parku. Tas viss igauņiem dod labu atspērienu reģionālajā tūrismā.

BalticTravelnews.com: Vai pareizi saprotam, ka Baltijas Tūrisma mārketinga aktivitātes attiecībā uz ārzemju tirgiem galvenokārt tiek veltītas tālajiem tirgiem?

Inese Šīrava: Jā. Agrāk bija svarīgi nostiprināties Eiropā, bet tagad mūsu aktivitātes pamatā saistāmas ar tālajiem tirgiem.

BalticTravelnews.com: Latvijas viesnīcu vadītāji ne reizi vien mums izteikušies, ka ceļotāji no Āzijas valstīm Latvijai ātri dodas cauri, šeit nenakšņojot. Vai šo jautājumu esat pētījuši un domājuši, kā šos ceļotājus aizkavēt Latvijā ilgāk?

Inese Šīrava: Tendence ir tāda, ka Āzijas tūristi sāk ceļot mierīgāk, izbaudīt Baltijas valstis. Aizvien vairāk šo valstu ceļotāji izvēlas kā galamērķi tikai divas vai vienu no Baltijas valstīm, līdz ar to vairāk var redzēt konkrētā valstī, ne tikai ielikt ķeksīti, ka ceļotājs tajā ir bijis. Viņus interesē vietas, kur var izbaudīt tradicionālo kultūru, kaut ko darīt pašu rokām – ceļošana kļūst lēnāka.

BalticTravelnews.com: Vai Jums pašreiz tiek uzdoti jautājumi par drošību Latvijā?

Inese Šīrava: Protams! Ziņa, ka Latvijā ir droši viesoties, ir viena no galvenajām, ko mēs stāstām tūristiem, tūrisma organizācijām ārzemēs. Īpaši šo jautājumu uzdod tālo tirgu pārstāvji. Mēs nekad nezinām, kādi pasaules notikumi var mainīt drošību arī Latvijā, bet pašreiz mēs esam viens no drošākajiem galamērķiem pasaulē.

BalticTravelnews.com: Jums ir liela pieredze tūrismā, kāds ir Jūsu vērtējums, kā pašreiz darbojas Latvijas tūrisms? Vai nav tā, ka pirms aptuveni 10 gadiem bija noteiktāks tūrisma vadības stils, piemēram, izvēlēta noteikta gada tēma, uz ko visi tūrismā strādājošie koncentrējās?

Inese Šīrava: Centralizēti neviens tūrismā šodien netiek vadīts. Grūti pateikt, vai tas ir labi vai slikti... Centralizēta vadība ved vienā virzienā, bet redzam, ka pat katram reģionam ir atšķirīgs ceļš un virziens, kurā viņi tūrisma attīstībā iet. No produktu daudzveidības, mārketinga aktivitāšu viedokļa tas pat ir labi, ka katrs reģions atrod savu specializāciju un attīstības virzienu.

BalticTravelnews.com: Lauksaimniekiem ir organizācijas, kas aizstāv to intereses. Kas aizstāv tūrisma uzņēmēju intereses?

Inese Šīrava: Ir arī tūrismā atsevišķas asociācijas, kuras to dara, izmanto Ekonomikas ministrijā esošo Konsultatīvo padomi, tiekas ar tās speciālistiem. Lobijs noteikti nav LIAA Tūrisma departamenta uzdevums. Uzņēmējiem aktīvāk jādarbojas tūrisma asociācijās, kuru uzdevums ir aizstāvēt biedru intereses. Ja viņu sāpe netiek pateikta, nenonāk līdz atbildīgajām institūcijām, tad arī nevar cerēt uz pārmaiņām – tās pašas no sevis neradīsies.

BalticTravelnews.com: Kādi ir LIAA Tūrisma departamenta pienākumi? Kas ir mainījies, kopš nepastāv vairs Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA)?

Inese Šīrava: Funkcijas, kuras bija TAVA pārziņā, automātiski tika nodotas LIAA. Tūrisma departamentā strādā 16 cilvēki. Viena nodaļa nodarbojas ar ārējo mārketingu – dalība izstādēs, reklāmas kampaņu organizēšana, komunikācija ar ārvalstu žurnālistiem, tūroperatoriem. Produktu attīstības nodaļas darbs vērsts uz iekšējo tirgu, apmācību organizēšanu. Te daudz ieguldām, lai uzņēmumus praktiski apmācītu strādāt digitālajā vidē, tādējādi protot piesaistīt jauno paaudzi.

Nākamajā gadā Produktu attīstības nodaļai visvairāk darba būs saistībā ar vietējā tūrisma veicināšanu par godu Latvijas simtgadei. Kā konsultanti, sadarbības partneri mēs iesaistāmies arī atsevišķos valsts mēroga projektos, piemēram, izstrādājot velomaršrutus, pārgājienu maršrutus gar Baltijas jūru.

BalticTravelnews.com: Cik liels ir tūrisma nozares pienesums Latvijas tautsaimniecībai?

Inese Šīrava: Valsts kopproduktā Latvijas tūrisms dod 4,1% jeb miljardu euro lielu pienesumu. Latvijas mērogam tas ir ļoti labs rādītājs, arī OECD dalībvalstu vidējais līmenis ir 4%. Līdz ar to varam teikt, ka tūrisma uzņēmumi Latvijas ekonomikai dod ļoti lielu pienesumu. Oficiālā statistika ir, ka gadā Latvijā nakšņo aptuveni divi miljoni tūristi. Šogad nakšņojumu skaits noteikti pārsniegs trīs miljonus. Statistika pašreiz gan ir nepilnīga un vērtējama kritiski. Galvenokārt nav skaidrība par nakšņotājiem, kuri paliek dažādās privātās mītnēs, kuru datus oficiālajā statistikā neieraugām. Augstskolas ir veikušas pētījumus, kuri apliecina, ka oficiālajiem datiem par viesnīcu iesniegto nakšņotāju skaitu jāpieliek vēl aptuveni 20%. Tā nav tikai Latvijas problēma, tā ir visur. Mēs varam tikai mēģināt vairāk kontrolēt šo jomu, lai viesu izmitināšanas bizness būtu legāls.

BalticTravelnews.com: Dažādās tikšanās tiek apspriesta tendence, ka arī vietējie ceļotāji labprātāk apmetas pilsētu, bet ne lauku viesnīcās. Kā šo jautājumu varētu risināt?

Inese Šīrava: Novērojumi ir tādi, ka daudziem pilsētu viesnīcas šķiet saprotamākas un ērtākas, to personāls visu laiku ir sasniedzams, pieejamība ērtāka. Bieži vien, lai dotos uz kādu no lauku viesnīcām, jāapdomā, kādas kvalitātes ir ceļš, saimnieki ne vienmēr visu laiku ir uz vietas. Argumenti, kādēļ neizvēlas nakšņošanu laukos, ir dažādi. Varbūt Lauku brīvdienu mājām, viesnīcām, iespējams, jāpārskata cenu politika, jo bieži vien palikšana tur nav nemaz tik izdevīga. Ja runājam par vietējo ceļotāju, tad viņš ir cenu jūtīgs. Ja aptaujās cilvēkiem tiek jautāts, kādēļ viņi neceļo pa Latviju, nenakšņo, lai varētu pavadīt ceļojumā vairākas dienas, tad atbildes galvenokārt ir saistītas ar finansiāliem apsvērumiem. Vietējie cilvēki ļoti skatās, kur un kā viņi tērē naudu.

BalticTravelnews.com: Ar ko LIAA Tūrisma departaments ikdienā sadarbojas, lai sasniegtu tūrisma uzņēmējus?

Inese Šīrava: Mēs sadarbojamies viesnīcu, tūroperatoru, kempingu, reģionālajām tūrisma asociācijām u.c., jo šādi varam strādāt labāk. Asociāciju pārstāvji tālāk komunicē ar saviem biedriem par konkrētajiem jautājumiem. Tādējādi attiecīgās jomas uzņēmēji labprātāk iesaistās arī šajās asociācijās, jo redz, ka tiek risināti viņiem nozīmīgi jautājumi. Piemēram, ja mums nepieciešams izvērst kādas aktivitātes konkrētā reģionā, tad vispirms sazināmies ar tā tūrisma asociāciju, kas tālāk palīdz praktiski veidot žurnālistu vizīšu maršrutus, iesaka objektus utml.

BalticTravelnews.com: Cik liels ir LIAA Tūrisma departamenta gada budžets?

Inese Šīrava: Mēs administrējam divu veidu budžetus. No valsts budžeta tie ir 800 000 EUR, kuri paredzēti administrācijas atalgojumam, vietējā tirgus aktivitātēm, apmācībām. Ārējam mārketingam pamatā izmantojam līdzekļus no Eiropas reģionālā attīstības fonda, kur līdz 2023. gadam jāapgūst 20 miljoni euro. Katram gadam ir noteikts atsevišķs budžets no šīs summas. Daļa tiek piešķirta individuāliem uzņēmējiem, lai dotos dibināt kontaktus ārzemēs, piedalītos tūrisma izstādēs. Darījumu tūrisma atbalsta programmai arī tiks piešķirta daļa no šī finansējuma.

BalticTravelnews.com: Ja raugāmies nākotnē, ko vajadzētu attīstīt Latvijas tūrismā?

Inese Šīrava: Saprotam, ka darījumu tūrisms ir ar augstu pievienoto vērtību un ienes daudz lielākus līdzekļus, nekā atpūtas tūrisms. Jau vismaz desmit gadus diskutējam, kā izveidot konferenču centru, cik tam lielam vajadzētu būt utt. Latvija tomēr ir jauns galamērķis darījumu pasākumu rīkotājiem, un šī joma attīstīsies. Organizatori meklē jaunas iespējas, un Latvijā ir ļoti labas pasākumu organizēšanas aģentūras, kas var noorganizēt gan labu konferences daļu, gan pēc tās korporatīvo pasākumu. Sarunās šie ārzemju darījumu pasākumu organizatori ir pauduši pārsteigumu par mūsu iespējām, telpu daudzveidīgo piedāvājumu mazu un vidēji lielu pasākumu organizēšanai.

BalticTravelnews.com: Iedomājaties, ka Jums Latvijas tūrismam jāizliek atzīmes. Cik Jūs rakstītu ailītē “Informācija par Latviju”?

Inese Šīrava: Likšu 7, jo informācija ir laba, bet uz āru mēs visi par Latviju varētu stāstīt daudz vairāk. Iespējams, mums pietrūkst veselīga pašapziņa par savu valsti, nenovērtējam to, kas mums ir un attiecīgi nepasniedzam ārpus valsts robežām. Daudz vairāk būtu jādomā par informācijas kvalitāti digitālajā vidē, kas šobrīd ir galvenais informācijas avots tūristiem.

BalticTravelnews.com: Cik Jūs liktu ailītē “Transports”?

Inese Šīrava: Ja runājam par ienākošo tūrismu, tad pateicoties starptautiskajai lidostai “Rīga” mums ir daudz tiešo lidojumu, un es lieku 8.

Ja ir runa par iekšējo tūrismu, tad jānodala Rīga, Pierīga, jo piekļuve Jūrmalai, Siguldai arī vērtējama ar 8.

Ja skatāmies tālāk Latvijā, tad es liktu 5, īpaši ņemot vērā lauku ceļus. Ir daudzi viesu nami, uz kuriem pati personīgi nebraucu, lai nelauztu automašīnu. Sabiedriskā transporta savienojumi ir ērti tikai no Rīgas uz lielākajām pilsētām. Reģionu ietvaros vai uz mazākām apdzīvotām vietām tūristiem nav vienkārši nokļūt. Nevaram runāt arī par velobraucējiem drošu infrastruktūru.

BalticTravelnews.com: “Naktsmītnes”?

Inese Šīrava: Naktsmītnes es novērtēju ar 7, jo Latvijā ir diezgan laba naktsmītņu infrastruktūra, bet ne vienmēr pietiekami laba servisa kvalitāte no darbinieku puses. Ne vienā vietā vien, ir vērojams, ka ir bijusi spēja atvērt kvalitatīvu viesnīcu, bet nevar piesaistīt labus darbiniekus.

BalticTravelnews.com: “Ēdināšana”?

Inese Šīrava: Te arī vēlos nodalīt Rīgas restorānus, kuri pēdējā laikā ir attīstījušies – tiem lieku 8. Reģionos ēdināšanas kvalitāte ir mainīga, tādēļ novērtēju ar 7.

BalticTravelnews.com: “Izklaides iespējas”?

Inese Šīrava: Arī lieku 7.

BalticTravelnews.com: Noslēdzot šo vērtējumu, cik Jūs rakstītu ailītē “Tūrisma izglītība?”

Inese Šīrava: Mēs augstskolu līmenī varam runāt tikai par divām augstskolām – Vidzemes augstskolu un Biznesa augstskolu “Turība”. Kopējais līmenis ir labs, es novērtēju ar 7.

BalticTravelnews.com: Kā mainās vietējā tūrisma piedāvājums?

Inese Šīrava: Ļoti dažādi. Es šogad biju ļoti pārsteigta par Cēsīm, kā pilsēta spēj mainīties. Vēl pirms dažiem gadiem nedēļas nogalēs vecpilsēta bija tukša un klusa. Kur nu vēl klasiskāks tūrisma objekts kā Cēsis, bet tagad tur ir patīkamas pārmaiņas, kas notikušas arī pilsētas uzstādījuma dēļ, ka Cēsis ir nozīmīgs Vidzemes tūrisma centrs. Jaunā koncertzāle un viesnīca “Villa Santa”, jaunie ēdināšanas uzņēmumi, naktsmītnes un darbnīcas pilsētas centrā – tas viss rada tūristiem patīkamo dzīvību. Viņi var pastaigāties, kaut kur ieiet, paskatīties, kaut ko nopirkt.

Redzam, ka līdzīgi attīstās arī citas vietas, piemēram, Valmiermuiža. Tas ir fantastisks piemērs, kā tiek veidots alus ražošanas uzņēmums, reizē pozitīvi pārveidojot šīs vietas tēlu. Tā varētu būt tagadēja tendence – meklēt, kā uz esošās bāzes izveidot jaunus tūrisma objektus vai papildināt jau esošos.

BalticTravelnews.com: Vai notiek paaudžu maiņa, kas uzņemas tūrisma uzņēmumu vadību?

Inese Šīrava: Jā, redzam, ka tūrismā strādā ļoti dažāda vecuma cilvēki. Reģionos mēģina atgriezties daudzi gados jauni cilvēki, kuri ir sapratuši, ka dzīves kvalitāte var būt augstāka tieši tur, daudziem ir plašs redzesloks, ārzemēs uzkrāta pieredze.

BalticTravelnews.com: Kādi ir Jūsu hobiji?

Inese Šīrava: Mans hobijs ir saistīts ar manu darbu – tā ir ceļošana.

BalticTravelnews.com: Kuri galamērķi ir tie, kas liek Jūsu sirdij sisties stiprāk?

Inese Šīrava: Ja es braucu atvaļinājumā, tad šie braucieni ir saistīti ar kāpšanu kalnos. Katru gadu man nemainīga Lieldienu tradīcija ir apgūt tuvējos kalnus Polijā, Slovākijā, Čehijā.

BalticTravelnews.com: Kas Jūs pamudināja sākt kāpt kalnos?

Inese Šīrava: Mana aizraušanās ar aktīvo tūrismu radās savā laikā Valmierā, no kurienes es nāku, pievienojoties vietējai tūrisma aktīvistu grupai, kura pa kalniem ceļoja jau padomju gados. Tā mēs ilgus gadus ceļojām kopā. Kompānija ir pamainījusies, bet vēlme ceļot tepat pa Latviju un ārpus tās joprojām ir šī grupas vadmotīvs.

Dodoties kalnos, man nav galvenais augstums, bet process. Kalnos kāpšana palīdz attīrīt galvu, sakārtot domas. Ja, turp braucot, vēl domāju par darbu, sadzīvi, tad kalnos jau viss aizmirstas, domāju tikai par sasniedzamo virsotni un nākamo soli, ko speru. Tieši tāpat man tuva ir velobraukšana, kas tieši tāpat man palīdz sakārtot domas un uzturēt sevi labā formā.

BalticTravelnews.com: Kā Jūs nonācāt tūrismā?

Inese Šīrava: Mācījos Valmierā, un mans vidusskolas beigšanas laiks sakrita ar to, kad veidoja Vidzemes augstskolu. Tā kā mani jau skolas laikā saistīja ģeogrāfija, vēsture, ceļošana, tad es nešaubījos, ka man ir jāiestājas Vidzemes augstskolas Tūrisma fakultātē. Vēlāk palielinājās gan profesionālā interese par tūrismu, gan vēlme ceļot.

BalticTravelnews.com: Kurp Jūs gribētu aizceļot?

Inese Šīrava: Man ļoti mīļi ir Dolomīta Alpi, Itālijas pierobežā, kur esmu bijusi, bet varētu braukt atkal un atkal. Tie ir pievilcīgi un reizēm izaicinoši kalni. No valstīm mans sapnis ir Dienvidamerika, kurp dotos uz Peru. Tāpat mana sapņu zeme ir Jaunzēlande, kurp noteikti kādreiz aizbraukšu.

BalticTravelnews.com: Kurš no ceļojumiem Jums palicis labā atmiņā un silda vēl šodien?

Inese Šīrava: Katrs ceļojums uzlādē, arī tie ikdienas ceļojumi, kad dodos pa Baltijas valstīm, tepat Latviju. Man ļoti interesants ceļojums bija uz Uzbekistānu pirms aptuveni pieciem gadiem, kuram ļāvos – saplānots bija tikai lidojums prom un atpakaļ. Šajā ceļojumā pārliecinājos, ka visur iespējams satikt atsaucīgus cilvēkus, iegūt naktsmājas neplānojot iepriekš, atrast iespējas nokļūt nākamajā galamērķī utt. Tas viss kopā palīdz daudz labāk iepazīt konkrēto valsti. Mentāli ļoti tuva ir Japāna, līdz šim to sanācis apmeklēt tikai darba komandējumu laikā, bet ieplānošu turp arī atpūtas braucienu un tad noteikti uzkāpšu arī Japānas augstākajā kalnā Fudzi.

BalticTravelnews.com: Kas Jums vislabāk patīk Igaunijā, Lietuvā?

Inese Šīrava: Jāatzīst, ka vairāk esmu ceļojusi pa Igauniju. Tās salas ir unikālas – katra savādāka! Arī daba Igaunijā ir nedaudz pirmatnējāka. Igaunijas dienvidu daļā esmu izstaigājusi daudzus upju krastus, tāpat interesants ir jūras krasts valsts ziemeļos. Lietuvā man mīļa vieta ir Nida.

BalticTravelnews.com: Kur Jūs Latvijā vislabprātāk atpūšaties?

Inese Šīrava: Nāku no Valmiermuižas, kur arī šodien ir manas mājas, un es turp labprāt dodos atpūsties.

BalticTravelnews.com: Vai Jūs esat skaitījusi, cik valstīs esat bijusi?

Inese Šīrava: Igaunijas kolēģi man tikko uzdāvināja karti, kur jānoplēš tās virskārta no katras apmeklētās valsts. To izdarīšu, tad sapratīšu. Protams, ka gan pati, gan komandējumos esmu daudz ceļojusi, varētu sanākt ap 50 apmeklēto valstu.

BalticTravelnews.com: Kāds ir Jūsu novēlojums Latvijas ceļotājiem?

Inese Šīrava: Atklāj Latviju no jauna! Tas ir LIAA Tūrisma departamenta sauklis, bet es tiešām no savas personīgās pieredzes varu teikt, ka aizvien esmu pārsteigta par jaunatklātām vietām un lietām. Es nekad nebiju bijusi Dunikas purvā, kur nesen gida Andra Grīnberga pavadībā izgāju garāko Latvijas purva taku. Savukārt taka beidzas Luknas skābaržu audzē, kas arī ir skaists dabas objekts.

Uzziņa

LIAA Tūrisma departamenta uzdevums ir īstenot dzīvē tūrisma valsts politiku.

LIAA ir labvēlīgi apstākļi, lai sekmētu Latvijas tūrisma produktu un pakalpojumu attīstību, darītu Latviju starptautiski pazīstamu, popularizētu Latviju kā pievilcīgu tūrisma galamērķi un veicinātu Latvijas tūrisma konkurētspēju.

Tūrisma departamentā ir Tūrisma mārketinga nodaļa un Tūrisma produktu attīstības nodaļa.

Latvijas valsts simtgades svinības 2018. gadā tiks atklātas 18. janvārī ar sarīkojumu “Gaismas pils”, bet svētku kulminācija gaidāma tumšajā rudenī ap valsts dibināšanas dienu, šajā laikā paredzot arī lielāku tūristu pieplūdumu.

EKSPRESS JAUTĀJUMI & ATBILDES

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.