LIELĀ INTERVIJA: Esam ciemos pie Jūrmalas dizaina viesnīcas «KURSHI» šefpavāra Ērika Aleksejeva

Autors: Aivars Mackevičs
Avots: Baltictravelnews.com

Šefpavārs Ēriks Aleksejevs dizaina viesnīcā KURSHI, Jūrmalā apmeklētājiem sniedz labu priekšstatu par Latvijas virtuves tradīcijām un reizē ēdieniem piešķir mūsdienīgu garšu un izskatu. To novērtē ne tikai tūristi, bet arī vietējie, kuri šeit nāk baudīt maltīti ikdienā vai svin svētkus.

BalticTravelnews.com: Ir pavasaris, daudziem gavēņa laiks, tuvojas arī Lieldienas. Kāds pašreiz ir viesnīcas KURSHI restorāna apmeklējums, ko cilvēki vēlas ēst?

Reklāma

Ēriks Aleksejevs: Jā, pavasara sākšanās ir jūtama. Cilvēki ir gatavi atkal doties ārpus mājām un labprāt izvēlas apmeklēt arī mūsu restorānu. Šajā laikā ir daudz viesu arī no Latvijas kaimiņvalstīm. Daudz neizjūtam, ka būtu gavēņa laiks, cilvēki tāpat vēlas garšīgi paēst. Ja ir kādas īpašas vēlmes, cilvēks vēlas pagavēt, nākam pretī un pagatavojam vajadzīgo. Mūsu viesnīcas restorāns ar to arī ir īpašs, ka it kā ir manis veidota ēdienkarte, bet lielā mērā vadāmies pēc klientu tā brīža vēlmēm. 

Visticamāk, pēc Lieldienām atvērsim arī terasi, un viesi varēs atpūsties un baudīt maltīti zem ozola.

BalticTravelnews.com: Vadot restorānu Jūrmalā, kā iespējams iedvesmoties no citiem šefpavāriem, uztvert pasaules tendences pavārmākslā?

Ēriks Aleksejevs: Man Rīgā ir daudz pazīstamu šefpavāru, ar kuriem tiekamies, iedvesmojamies. Pērn novembrī biju aizbraucis uz Turciju, kur saistībā ar Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju bija iespēja pastrādāt vienā restorānā. Tur arī guvu dažas jaunas idejas savam darbam.

BalticTravelnews.com: Ko jaunu Turcijā iemācījāties, padomājāt, ka vajadzētu ieviest restorānā Latvijā? Varbūt vēl kaut kur esat bijis?

Ēriks Aleksejevs: Man ļoti iepatikās, ka konkrētajā viesnīcā no rīta brokastīs pasniedza šūnu medu. Kaut ko tādu es labprāt ieviestu arī mūsu restorānā. Jāatzīst, ka Latvijā daudz vairāk iespringstam, lai viesis būtu labi un laicīgi apkalpots. Turcijā brokastis bija paredzētas pulksten 7.00, aizgājām, bet nekas vēl nebija pat sācies. Pirmo kafiju pasniedza ap pulksten 8.00. droši vien, ja kādam jāsteidzas uz lidostu, var palikt bez brokastīm.

Pirms laika dažus gadus pastrādāju Londonas restorānā. Londona ir attīstīta pilsēta, var ātri iegūt jebkuras jūras veltes – zivis, gliemenes, garneles. Pamazām šis uzlabojas arī Latvijā, bet tur šāda iespēja bija īpaši izteikta.

BalticTravelnews.com: Ja filozofiski paskatāties uz sabiedrisko ēdināšanu, kas ir aktuāli?

Ēriks Aleksejevs: Nāk atpakaļ vecās labās lietas jaunās skaņās! Piemēram, eklēri bija iecienīti padomju laikos, tagad gatavo tiem nedaudz citādu pildījumu, bet tas pats vien ir. Cilvēki Latvijā ēdināšanas ziņā noteikti ir prasīgāki, nekā cilvēki ārzemēs.

BalticTravelnews.com: Kādas ir atšķirības starp restorānu un restorānu viesnīcā?

Ēriks Aleksejevs: Mūsu ritms ir pakļauts viesu labsajūtai, piemēram, vēlās vakara stundās nevaram atļauties rīkot skaļas ballītes, jo citi jau guļ. Aizvien daudziem ir priekšstats, ka viesnīcās ir dārgāk paēst nekā ārpus esošajos restorānos, bet tā nav!

BalticTravelnews.com: Brokastis katrā viesnīcā ir īpaša ēdienreize, varbūt citiem restorāniem tā ir ēdienreize, kur ietaupīt un tieši vakarā vērojamas pavisam citas kulinārās izpausmes. Droši vien brokastīs nāk tikai viesnīcu viesi?

Ēriks Aleksejevs: Tā gluži nav, pie mums citreiz no rītiem nāk arī vietējie iedzīvotāji. Cilvēks samaksā 10 EUR, pašam nav jāgatavo un jaukā atmosfērā var paēst brokastis. Brokastīs klājam bufetes galdu ar aukstajiem un karstajiem ēdieniem. Atsevišķās reizēs var pasūtīt ēdienu no ēdienkartes. Saprotams, ka šādi nākam pretī arī ilgstoši dzīvojošajiem viesiem, jo katru dienu ēst vienu un to pašu, nebūtu labi. Pamainām olu pagatavošanas veidu – cepam vēršacis, tad omleti, tad olas vāram. Vasarā brokastīs arī pamainām dažādus salātus. Piemēram, ir sagatavota gatava kafija, kā arī var pasūtīt tasīti kafijas no automāta.

Vasarā brokastis pie mums ir pieejamas no pulksten 7.00 – 11.00, bet ziemā no pulksten 8.00 – 11.00. Restorāns pamata darbu sāk 12.00 un strādā līdz pulksten 22.00.   

BalticTravelnews.com: Vai var novērot kādas tendences, ka kopumā cilvēkiem mainās ēšanas paradumi, piemēram, no rītiem izvēlēties ēst putru?

Ēriks Aleksejevs: Nē, īpaši neesmu kādas pārmaiņas novērojis.

BalticTravelnews.com: Cik daudz ēst gatavošanai izmantojat vietējos, cik importa produktus?

Ēriks Aleksejevs: Esam atraduši veidu, kā KURSHI viesiem vairāk pasniegt tiešām Latvijā audzētus produktus. Viena no iespējām, kas šo veicina, ir manu vecāku lauku saimniecība Dvietē, no kurienes pamazām sākam iepirkt dārzeņus. Tāpat gaļu meklēju tepat Latvijā, negribētu mūsu viesiem pasniegt Brazīlijā audzētu steiku.

Netālu no viesnīcas KURSHI atrodas skaisti noformēts vietējo produktu tirdziņš. Nav noslēpums, ka tirdziņā Kauguros ir zemākas cenas un lielāka izvēle, bet šī ir ļoti laba iespēja iepirkties tiem, kuri tepat dzīvo. Savukārt blakus ielā atrodas Jūrmalas labākais zivju veikals, kurā nopērkamas vietējās zivis, bet var doties tās baudīt arī uz Lapmežciemu. Restorāna vajadzībām regulāri tiek piegādāti vietējie dārzeņi, ogas, zivis u.c. produkti.

Esam novērojuši, ka viesi vēlas izmēģināt tieši vietējos ēdienus – cūku stilbiņus, asinsdesu, putru. Bieži vien speciāli gatavojam pusdienas, piemēram, Jūrmalas domes ārzemju delegācijām u.c., lai viesi var nobaudīt tieši vietējo ēdienu.

Noteikti ir vērts pamēģināt kādu no manām svētku tortēm – biezpiena, šokolādes, makarūnu, jogurta, zefīra un citas individuāli pasūtītas.

BalticTravelnews.com: Kāds ir Jūsu viedoklis, kā restorānam atrast šos Latvijā audzētos produktus?

Ēriks Aleksejevs: Katram restorānam būtu labi atrast nelielu audzētāju laukos, kas strādā tieši ar viņu. Liels vai mazs audzētājs? Lielais audzētājs jau cenšas pārdot iespējami vairāk, ved uz tirgiem utt., bet produkts vairs nevar būt tik labs, jo notiek audzēšana masveidā. Dārzenis šādā saimniecībā vairs netiek tik labi aprūpēts. Ja parēķina, ka saimniecība izaudzēs visa veida dārzeņus, tad restorāns saimniekam varētu nodrošināt aptuveni 20 000 EUR apgrozījumu gadā. Lielākam saimniekam šāda summa var nelikties interesanta, bet maza saimniecība priecāsies, ka var audzēt ekoloģiskus dārzeņus un vēl regulāri pārdot. Tāpat varētu pārdot olas, zemenes. Par dokumentiem nav jāsatraucas, tos var sakārtot jebkurš mazais saimnieks. Ja ir lopi, tad tāpat viss valstī ir uzskaitīts, visi lopi reģistrēti. Piemēram, uz terases atklāšanu organizējam īpašas cepamās desiņas no viena saimnieka. Par atvešanu uz Rīgu katrai saimniecībai jādomā, varbūt jākooperējas, varbūt restorāns panāk pretī.

BalticTravelnews.com: Tagad ir daudz un dažādi alkohola brūži, vai ar kādu sadarbojaties, cik liela ir klientu interese par šādiem dzērieniem?  

Ēriks Aleksejevs: Mūsdienās restorānam klients ir jāpārsteidz, tāpēc arī mums ir šādi dzērieni – odziņa! Jāskatās, kas cilvēkiem iet pie dūšas. Mums ir degvīns "Akmeņlauzis", ko iecienījuši tūristi no Krievijas.

BalticTravelnews.com: Varbūt kāds dārzenis vai auglis nav īpaši mūsdienu Latvijas virtuvē novērtēts?

Ēriks Aleksejevs: Nevienu piemirstu nevaru iedomāties... Mums virtuvē atrodams viss – kāļi, rutki, bietes utt. Droši vien daudzkas saistīts ar garšas izjūtu, ko esmu guvis bērnībā savās mājās, cenšos ielikt to visu arī restorāna ēdienkartē. Mana mamma ir pavāre, jau agros gados mani ņēma līdzi uz kāzām un varēju palīdzēt melnajos darbiņos. Vēl šodien paprasu reizēm viņai padomu.

BalticTravelnews.com: Kurš ēdiens Latvijā ir eksotiskākais, ko varam piedāvāt ārzemniekiem, reizē neiekuļoties nepatikšanās? Travelnews.lv esam dzirdējuši, ka japāņi Latvijā pasūta auksto zupu, bet neēd – grib tikai zināt, kas tas ir par brīnumu!?

Ēriks Aleksejevs: Zupas vispār ir interesanta tēma. Strādājot Londonā, man bija jāizveido arī pusdienu ēdienkarte, kurā man likās loģiski ielikt arī zupu, bet tas nederēja. Viņi tikpat kā neēd zupas. Ja ir, tad tikai biezeņu krēmzupas.

BalticTravelnews.com: Kādus ēdienus restorānā KURSHI pārsvarā izvēlas bērni?

Ēriks Aleksejevs: Mums ir ēdienkarte bērniem. Viņi labprāt ēd kotletītes, vistas nagetus, kartupeļu biezeni. Tas, ko bērns ēd, atkarīgs no vecākiem, bet nav tā, ka mūsdienās bērni izvēlētos tikai frī kartupeļus un piedzert Coca-Cola.

Reizēm ir pat pārsteigumi. Piemēram, no numuriņa uz restorānu atnāk mazi bērni, pasaka, ka vecāki viņiem rezervējuši galdiņu, kamēr paši apmeklē SPA centru – jābūt zupai, otrajam ēdienam. Varēja redzēt, ka šie bērni regulāri apmeklē restorānu, paši labi jutās pie galdiņa, ēda ar nazīti un dakšiņu. Prieks, ka aug gudri un pieklājīgi bērni!

BalticTravelnews.com: Reizēm vīri nonāk pie atziņas, ka pašiem jāķer zivis, jāmedī un arī jāpagatavo. Kā izvēlēties labu nazi?

Ēriks Aleksejevs: Ar ko ērtāk strādāt, tas arī ir īstais – ja pat jānopērk 10 naži, kamēr atrod īsto. Tagad ir tik daudz kvalitatīvu zīmolu, ka grūti citam ieteikt. Reiz saņēmu dāvanā ļoti labus nažus, bet man tie šķita ar pārāk cietu asmeni, neiegūla īsti rokā. Pie mums populāri kļuvuši japāņu naži, es gan vairāk uzticos vācu kvalitātei. Diemžēl neesmu redzējis kvalitatīvus Latvijas amatnieku darinājumus.

BalticTravelnews.com: Par ūdens pasniegšanu un dzeršanu restorānā ir atšķirīga attieksme. Kā Jūs pasniedzat ūdeni? Vai citreiz netiek pārspīlēts ar dažādu garšu ūdens veidošanu?

Ēriks Aleksejevs: Mums pa dienu uz galda vienmēr karafē ir ūdens ar citronu, piparmētru. Viesi jautāja pa dienu padzerties un izdomājām, ka varam viņus cienāt ar ūdeni. Vakarā gan piedāvājam tikai iegādāties ūdeni pudelēs. Garša ir gaumes lieta – var pielikt piparmētru, rozmarīnu, plānu gurķa šķēlīti. Bērnu meistarklasēs esmu novērojis, ka viņi vēlas vairāk padzerties tīru ūdeni bez nekādas garšas.

BalticTravelnews.com: Vai klienti pievērš vērību sāls daudzumam ēdienā?

Ēriks Aleksejevs: Kā kurš. Mēs gatavojam vidēji sālītu ēdienu, bet reizēm kāds pajautā vēl pasniegt sāls dzirnaviņas.

BalticTravelnews.com: Vai Jūs sāli pieberat uz aci vai skatāties konkrēti vajadzīgo daudzumu pēc receptes?

Ēriks Aleksejevs: Uz aci, uz aci! Meistarklasēs man reizēm jautā, cik jāber konkrētam ēdienam sāls? Atbildu, lai paši mēģina piebērt, pagaršot. Grūti ieteikt. Pats pat vairs ēdienu nepagaršoju gatavošanas procesā, jo jau pēc izjūtas zinu, cik jāpieber sāls.

BalticTravelnews.com: Agrāk Jūrmalā ziemā bija grūti noturēties kādam restorānam, kas ir atsevišķi no viesnīcas. Tagad dažiem tas izdodas. Vai tas nozīmē, ka ceļotāju ir vairāk?

Ēriks Aleksejevs: Jā, daži spēcīgākie restorāni iztur arī nesezonā. Ja runājam par mums, tad pēdējā gada laikā jūtam uzplaukumu, viesu pieplūdums ir lielāks. Vairāk vietējie cilvēki no Jūrmalas, Rīgas nesezonā rīko pie mums pasākumus, banketus.

Esošie restorāni ir atraduši savu vietu, mums apkārtnē neviena lielāka restorāna arī nav. Salīdzinājumā ar dažiem citiem populāriem Jūrmalas restorāniem pie mums atmosfēra ir mierīgāka, svinīgāka, retas ir reizes, kad ir pilns ar viesiem un liela burzma. Mēs varam katram viesim veltīt daudz lielāku uzmanību, uz galdiem vienmēr ir balti galdauti. KURSHI ir ģimenes viesnīca, līdz ar to mūs vairāk apmeklē ģimenes ar bērniem. Viesnīcas teritorija ir slēgta, bērni var brīvi spēlēties pagalmā, ko novērtē viņu vecāki. Ap ozolu šajā sezonā izveidosim terasi, vakarā spīdēs gaismiņas, turpat netālu varēsim cept uz grila. Ēdienkarte mūsu restorānā ir salīdzinoši vienkārša, jo tāds ir pieprasījums. Piemēram, viesiem tik ļoti garšo cūkas stilbs, un es to viņiem labprāt gatavoju. 

BalticTravelnews.com: Kā raugāties uz Jūrmalas domes noteikto iebraukšanas maksu?  

Ēriks Aleksejevs: Es dzīvoju Rīgā un novērtēju, ka man Jūrmalas caurlaidi apmaksā viesnīcas vadība. Kopumā tas ir kā koks ar diviem galiem, jo tiek samaksāts par iebraukšanu, toties nav jāmaksā par caurlaidi. Jā, piekrītu, ka reizēm ir tik daudz automašīnu dažās Jūrmalas vietās, ka pagrūti atrast stāvvietu, automašīnas lieki braukā, tās meklēdamas. Viesnīcas KURSHI viesiem vienmēr ir vieta, kur atstāt automašīnu, kā arī motociklus.

BalticTravelnews.com: Kas vēl Jūrmalā būtu nepieciešams tūristiem?

Ēriks Aleksejevs: Vasarā viss ir kārtībā, bet ziemā vajadzētu vairāk izklaižu, pasākumu. Notiek daži koncerti, ir iespēja apmeklēt SPA, pastaigāt gar jūru, paēst, bet nekā cita ko darīt. Ziemā Jūrmala kļūst ļoti klusa, tikmēr Rīgā notiek tik daudz pasākumu! Protams, ir labi pabaudīt klusumu, bet pārāk daudz tā arī nevajag.

BalticTravelnews.com: Ko dara viesnīcas KURSHI viesi?

Ēriks Aleksejevs: Atpūšas, bauda SPA, aizbrauc uz Ķemeru Nacionālo parku, izstaigā purva takas. Daudziem mūsu viesiem viesnīca ir tikai naktsmājas, jo pa dienu viņiem ir darba darīšanas. Viesnīcas vadītāja aizraujas ar motocikliem, tādēļ arī pie mums bieži vien viesi ir motociklisti ne tikai no Latvijas, bet arī ārzemēm. Viņiem patīk pasēdēt, iedzert alu.

BalticTravelnews.com: Viesnīcā KURSHI bieži vien notiek arī konferences, svētki. Kā tad gatavojat?

Ēriks Aleksejevs: Piedāvājam mājīgas svinību telpas līdz 45 personu lielam viesu skaitam. Bieži vien restorānā rīko svinīgas prezentācijas, ģimeniskas svētku vakariņas, korporatīvos pasākumus, kā arī greznas svinības ar dzīvo mūziku un dejām. Konferences bieži vien pie mums rīko arī starptautiskas kompānijas, tajās uzņemam līdz 35 cilvēkiem.

BalticTravelnews.com: Kā Jūs nonācāt pavāra arodā, sākāt strādāt par šefpavāru?

Ēriks Aleksejevs: Esmu dzimis Daugavpilī, dzīvoju un skolā mācījos Dvietē. Jā, ar restorāna "Ferma" šefpavāru Māri Astiču mācījāmies vienā skolā. Viss liecināja, ka mana profesionālā dzīve būs saistīta ar militāro jomu. Tolaik Latvijas armija vēl nebija tik spēcīga, bet es sapņoju būt uz kuģiem vai lidot. Izrādījās, ka tolaik nemaz vēl īsti nebija kur sēsties iekšā, un tā es pārdomāju.

Toties man jau bija uzkrāta pieredze, strādājot līdzi ar mammu kāzās, dzimšanas dienās, kur tika klāti galdi. Mamma savulaik no Rīgas atnāca uz kolhozu, šuvējas arods nenoderēja, bet pamazām viņa sāka gatavot un klāt svinību galdus. Daugavpils Tirdzniecības skolā izmācījos par pavāru un pēc tam nācu strādāt uz Rīgu. Sākumā bija īstais darbs virtuvē ar kārtīgiem pamatiem un vienkāršiem darbiem, bet pēc tam sāku strādāt toreizējā restorānā "Eufrosine", kas atrodas pirms Ādažiem. Vēlāk jau strādāju viesnīcas Radisson Rīdzene restorānā, kamēr aizbraucu uz Londonu strādāt vienā vīna – pusdienu restorānā.

BalticTravelnews.com: Kā izlēmāt doties uz Londonu?

Ēriks Aleksejevs: Lai iegūtu pavāra pieredzi, jo peļņa nebija primārā. Tur aizķēros uz četriem gadiem, guvu pārliecību par sevi un pavāra darba nozīmi, kas bija ļoti vērtīgi. Nemaz nenožēloju!  

BalticTravelnews.com: Kas pamudināja braukt atpakaļ uz Latviju?

Ēriks Aleksejevs: Lai cik tur tev nebūtu paziņas, lai cik labi neietu, tomēr tikai Latvijā esi savējais! Es ilgojos pēc draugiem, ģimenes. Atgriezos Latvijā, sākumā pastrādāju restorānā "Ostu skati", un nu jau četrus gadus esmu šefpavārs viesnīcā KURSHI, Jūrmalā.  

BalticTravelnews.com: Pastāstiet nedaudz vairāk par savu dzimto pusi Sēliju!

Ēriks Aleksejevs: Cilvēku šajā pusē kļūst aizvien mazāk, jauniešus satikt vēl grūtāk. Ja aizbraucu ziemā uz kādu pasākumu un satieku vienaudžus, tad ir prieks par sakritību, ka esam reizē ieradušies Dvietē, jo uz vietas ļoti maz kas paliek dzīvot... Daudzas mājas paliek tukšas. Pieļauju iespēju, ka vecākam kļūstot, es varētu atgriezties tēva mājās. Abi ar brāli regulāri tajās pieliekam savu roku. Viņš dzīvo Daugavpilī, strādā farmācijas jomā, bet abi satiekamies Dvietē un kaļam plānus. Varbūt kādreiz tur uztaisīsim kempingu vai kaut ko tamlīdzīgu. Pašlaik doties pavisam uz laukiem man ir neiespējami.

Ģimenes mājas ir pie Daugavas, bet Sēlijas pusē. Otrā pusē dzīvo mani brālēni, protu runāt arī latgaliski. Tas ir interesanti, ka valodas ziņā ģeogrāfiski tik tuvās vietās var būt tik lielas atšķirības! Priecē, ka Sēlija tiek vairāk šobrīd izcelta. Pats dzīvoju galvenokārt Rīgā, tāpēc Sēlijas, kā novada, labā neko īpašu nesanāk darīt. Kad ir laiks, tad aizbraucu uz vecāku mājām.

Turpat blakus ir Lietuva, un, protams, man ir sava pieredze saskarē ar kaimiņiem. Mūsu ģimene pienu pārdod uz Lietuvu, jo var saņemt vairāk, bet piena produktus Lietuvā var nopirkt lētāk. To es nesaprotu, kā viņiem tas izdodas... Lietuvieši ir malači, daudzās jomās mums priekšā, aktīvāk tirgojas utt. Tieši nesen bija piebraukuši un piedāvāja iegādāties pavāru tērpus no Francijas.

BalticTravelnews.com: Pastāstiet par saviem hobijiem!

Ēriks Aleksejevs: Es regulāri 2-3 reizes nedēļā apmeklēju trenažieru zāli. Eju trenēties kopā ar draugiem, un trenējos visu gadu. Agrāk skrēju, piedalījos arī pusmaratonos, bet rezultāts nebija man tik svarīgs. Tāpat esmu skrējis Stipro skrējienā, braucis velomaratonos. Vienas un tās pašas trases mani neinteresēja, gribējās redzēt un izbaudīt aizvien jaunas. Man patīk aktīvi pavadīt brīvo laiku.

BalticTravelnews.com: Kādu hobiju Jūs gribētu vēl attīstīt?  

Ēriks Aleksejevs: Man bija nesen dzimšanas diena, un izskanēja doma, ka man vajadzētu rakstīt grāmatu par pavāra dzīvi. Tā būtu vairāk filozofiska rakstura. Es domāju, ka grāmatu arī uzrakstīšu.  

BalticTravelnews.com: Varbūt citiem šefpavāriem varat ieteikt kādu labu grāmatu?

Ēriks Aleksejevs: "Dzīves likumi", ko sarakstījis Ričards Templers. Tajās ir viss!

BalticTravelnews.com: Kur Jums patīk atpūsties Latvijā?

Ēriks Aleksejevs: Es jau katru dienu esmu pie jūras, tādēļ man ļoti patīk atpūsties pie Daugavas. Varu apstāties jebkurā vietā un paskatīties upes plūdumā.

BalticTravelnews.com: Varbūt ir bijusi vēlme apmeklēt Daugavas izteci?

Ēriks Aleksejevs: Ir bijusi un varbūt kādreiz apmeklēšu. Esmu paskatījies jau, kāda tā ir Latvijas pierobežā, Indrā.

BalticTravelnews.com: Daudziem ir bažas, ka ar bērniem dzīvot pie tik lielas upes ir bīstami. Pastāstiet kādu atgadījumu no savas bērnības, kā ir dzīvot pie Daugavas!?

Ēriks Aleksejevs: Dvietes paliene ir slavena pavasaros. Daugava, kad iziet no krastiem, tad tā plūst arī uz mūsu māju pusi, bet kādu kilometru pirms tām apstājas. Bērnībā pa to ūdeni skraidījām. Līdz ar palu ūdeņiem nāk šurp arī zivis, tās ķērām. Mēs ar kaimiņu puiku skolas laikos bijām lieli zvejnieki. Abi ķērām zivis, tās pārdevām, vēlāk pat Daugavpilī uzpircējiem atdevām. Kā skolniekiem mums sanāca diezgan laba kabatas nauda. Tagad Daugavā vairs nav tik daudz zivju, nezinu kādēļ tā.   

BalticTravelnews.com: Kāds ir Jūsu lielākais loms?

Ēriks Aleksejevs: 8 kilogramus smaga karpa. Abi ar brāli to noķērām tieši plūdu laikā, lēkāja mums pa laivu.

BalticTravelnews.com: Kā izlemjat, ka jādodas ceļojumā?

Ēriks Aleksejevs: Pēdējos gados vairāk paceļoju pa Latviju, kaimiņvalstīm. Katrā no tām pat neredzu lielas atšķirības, brīvās robežas ir darījušas savu. Ja nu vienīgi Lietuvā ir labāki ceļi, savi nacionālie ēdieni. Pagājušajā gadā ar brāli aizbraucām līdz Nidai un tad pa Kurzemi, gar jūras krastu atpakaļ. Tik bieži nesanāk ceļot, kā gribētos, jāstrādā vai nav kompānijas tad, kad man ir brīvs.

BalticTravelnews.com: Ja Jums vajadzētu pa gadam nodzīvot trīs pasaules valstīs, kuras tās būtu?

Ēriks Aleksejevs: Itālija, jo tur ir silti, skaisti, un virtuves ziņā šī valsts neatpaliek no izslavētajiem franču pavāriem. Nav tā, ka tur ēd tikai picas un pastas. Reizēm palasu vairāk par Itālijas reģioniem, diezgan interesanti. Vēl es dotos uz Japānu, kur mani interesētu suši, citādie jūras produktus, kādus šeit mēs pat neieraugām. Tā ir pavisam cita kultūra. Vēl mans sapnis ir ASV, kur dzīvo arī daži mani radinieki. Plašums, varenība – tās ir lietas, ko es gribētu izbaudīt šajā lielvalstī.

BalticTravelnews.com: Kādi ir Jūsu vērojumi, kā mainās pasaule?

Ēriks Aleksejevs: Lai cik populāri ir sociālie tīkli, ir arī cilvēki, kuri atsakās no to lietošanas, grib dzīvot reālo dzīvi, nevis virtuālo. Tas man ir jaunums, bet var arī tā.

BalticTravelnews.com: Kādas ir Jūsu attiecības ar automašīnām?

Ēriks Aleksejevs: Labas. Man patīk jaudīgas automašīnas, kurām ir vismaz 3 litru motors. Man pašam tagad ir tāds priekšpiedziņas AUDI, kura kvalitāte mani apmierina. Kādreiz man bija VOLVO – arī labs zīmols. Strādāju daudz un smagi, tāpēc pēc darba gribas iesēsties labā automašīnā, pārdomāt dienu. Tā nav kaut kāda izlēkšana, bet ikdienišķa vajadzība. Citreiz ar draugiem aizejam pabraukāt ar kartingiem.

BalticTravelnews.com: Kāda ir Jūsu sapņu automašīna?

Ēriks Aleksejevs: Lamborghini, Ferrari.

BalticTravelnews.com: Kuri ir Jūsu iecienītākie ēdieni?

Ēriks Aleksejevs: Es dzīvoju viens, bet ļoti daudz gatavoju mājās, eksperimentēju. Man visvairāk garšo kāpostu tīteņi ar gaļu. Periodiski garšo dažādi produkti, kurus tad arī daudz izmantoju – piemēram, man ir bijis cidoniju, baraviku periods. Vienā rītā pamodos un sāku cept tortes. Tagad ir tik daudz pasūtījumu, ka reizēm jāatsaka.

Man patīk vecās lietas pavārmākslā. Paņēmu no mammas rozīšu formiņas un sāku cept cepumiņus pie tējas viesnīcas viesiem. Mēģinu strādāt tā, lai senās receptes un knifi nepazustu. Cik varu, prasu mammai padomu. Cenšos no viņas aizgūt pārliecību par darāmo, lai cik jau man liela pieredze.

BalticTravelnews.com: Pieminējāt, ka vadāt dažādas ēst gatavošanas meistarklases. Pastāstiet par tām nedaudz vairāk!

Ēriks Aleksejevs: Kādreiz sāku "Viesistabā" vadīt pirmās meistarklases un vēlāk tās ieviesu arī viesnīcā KURSHI. Var rīkot dažādas ēst gatavošanas meistarklases – Francijas, Itālijas reģionu ēdieni, Āfrikas, Baltijas jūras zivju ēdieni, Latviešu klasiskie ēdieni u.c. Popularitāti ieguvušas meistarklases arī pašiem mazākajiem šefpavāriem, kuri vēl mācās gatavot ēst. Viņi man labi strādā – gatavo picas, šokolādes fondantus u.c. Mazākajam bija 4 gadi. Pamatā tajās piedalās bērni vecumā līdz 10 gadiem.

UZZIŅA

• Kurshi Hotel & SPA piedāvā telpas semināriem, apmācībām un svinīgiem pasākumiem Jūrmalā.

• "KURSHI TERASE" piedāvā mājīgas svinību telpas līdz 45 personu lielam viesu skaitam (dzimšanas dienas, kāzu svinības, bērnu ballītes u.c. banketi). Var pasūtīt izbraukuma banketa galdu.

• Restorānā iespējams rīkot svinīgas prezentācijas, ģimeniskas svētku vakariņas, korporatīvos pasākumus, kā arī greznas svinības ar dzīvo mūziku un dejām.

• Restorāna šefpavārs – Ēriks Aleksejevs piedāvā ēdienkarti, kurā ir latviešu ēdieni modernā izpildījumā un klasiski  Eiropas virtuves ēdieni savā interpretācijā.

• Katru sezonu ēdienkarte tiek papildināta ar īpašu sezonas ēdienkarti un dzērieniem.

• Papildus izmantojot blakus terasei esošo bērnu rotaļu laukumu, iespējams rīkot arī jautras bērnu ballītes.

EKSPRESS JAUTĀJUMI & ATBILDES

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

24. novembris vēsturē: Vidzemes tūrisma asociācija šodien svin dzimšanas dienu (24.11.2017)

Jūrmalas Restorānu nedēļa aicina izbaudīt pasaules garšu daudzveidību jūras un dabas tuvumā (13.11.2024)

Ļauties rudens garšu modei Valmieras novada Restorānu nedēļā (01.11.2024)

Rīgas Zoodārzs Melno piektdienu pasludina par "Melnbalto piektdienu" (20.11.2024)

Aicinām pērļu medībās Ziemeļvidzemē! (21.11.2024)