Autors: Ludmila Glazunova
Avots: BalticTravelnews.com
Viens no populārākajiem atpūtas tūrisma galamērķiem šogad bija un vēl ir Turcija. Šajā valstī rudens atvaļinājumā biju arī pērn, kad atpūta vēl bija nedaudz pandēmijas zīmē, tādēļ ir ko salīdzināt.
Dārdzība
Reklāma
Turciju turpina plosīt smaga inflācija, lira turpina zaudēt savu vērtību. Pērn šo faktoru ietekmē atpūta Turcijā bija gana lēta. Proti, baudīt ēdienus restorānos varēja par naudiņām līdz 15 eiro, bet iepirkšanās veikalos bija ļoti lēta.
Šajā rudenī situācija jau ir daudz savādāka. Piemēram, Vakariņas divām personām Antālijas vecpilsētā zivju restorānā izmaksāja 140 eiro. Un tas par jūras velšu plati – kalmāriem, astoņkājiem un karaliskajām garnelēm, kā arī par pāris dzērieniem. Pērn tas viss bija daudz lētāk.
Daudz dārgāki ir kļuvuši transfēra pakalpojumi, arī taksometri. Tiesa gan, “fast food”, piemēram, doner kebabs, maksā tāpat vien – ap diviem eiro.
Ja pērn “Starbuck’s” kafija maksāja nedaudz zem diviem eiro, tad šogad tāds pats dzēriens jau cenas izteiksmē tuvojas četriem eiro.
Cenas cēlušās arī precēm veikalos ārpus tūristu iecienītākajām vietām. Ja pērn T-kreklus varēja nopirkt pat par 1 eiro, tad šogad cenas pat uz lielām atlaidēm jau ir vismaz divreiz dārgākas.
Cenas cēlušās arī par turku pirts pakalpojumu. 4-5* viesnīcās pilnā “hamam” programma tagad maksā, sākot no 70 eiro un uz augšu. Lētāk var atrast pilsētā – “ielas cenas” ir no 30 eiro par pilno programmu, kas iekļauj saunu, tvaika pirti, pīlingu, ziepju masāžu un 30 minūšu eļļas masāžu. Var sarunāt arī atlaidi, un cena būs 25 eiro, bet tad jārēķinās, ka arī masāža būs ar atlaidi – žvīks, žvāks un gatavs.
Servisa kvalitāte
Pērn viesmīlībā strādājošie cilvēki bija tik ļoti noilgojušies pēc tūristiem un biznesa uzplaukuma, ka bija priecīgi redzēt katru viesu. Darbiniekiem bija smaids līdz ausīm, viesmīlīgas sarunas. Šogad situācija jau ir daudz savādāk. Cilvēku ir ļoti daudz, bet pandēmijas gados daļa viesmīlības darbinieku ir devušies citu darbu meklējumos.
Darba roku trūkums ir ļoti jūtams. Bieži vien restorānos ir pārāk maz apkalpojošā personāla, kas pret vakaru vairs nespēj sejā uzburt prieku un vēlmi redzēt klientus. Izrādās, sezonas darbinieki bija paņemti darbā līdz oktobrim, bet, iestājoties rudenim, palaisti mājās. Taču tūristu skaits nebūt nesamazinās. Gala rezultātā apkalpojošais personāls ik dienu strādā līdz pat 16 stundām bez brīvdienām. Līdz no pārguruma vienkārši krīt. Tādēļ smaidīgus viesmīļus un bārmeņus, īpaši darbadienas beigās, grūti redzēt.
Papļāpājot ar seniem paziņām, kas strādā tūrisma sfērā, nākas secināt, ka viņi gaida sezonas beigas, bet sezona vēl nesteidz beigties. Un, šķiet, šogad, baidoties no cenu kāpuma, pārziemot uz Turciju dosies ne viens vien eiropietis. Tā kā Turcija par viesu trūkumu sūdzēties nevarēs vēl ilgi.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.