Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: Baltictravelnews.com/history.com
Helovīns (Halloween) ir Visu
svēto dienas priekšvakars. Tradicionāli tas tiek atzīmēts 31. oktobrī,
taču svētku noskaņas daudzas pasaules valstis pārņem jau nedēļas nogalē
pirms šī datuma.
Helovīns liturģiskajā gadā ievada trīs
dienu ciklu, kuru veido ne tikai Helovīns, bet arī Visu svēto diena (1.
novembris) un Visu dvēseļu diena (2. novembris). Helovīnā sāk pieminēt
mirušos, svētos, mocekļus un dvēseles, kas vēl atrodas šķīstītavās. Šo
svētku un tiem raksturīgās izdarības piekopuši arī senie ķelti un balti
vēl pirms mūsu ēras - viņi uzskatīja, ka šis ir laiks, kad atveras vārti
uz viņsauli un dzīvos apciemot nāk mirušie. Taču, izmantojot izdevību,
līdz ar tuvinieku gariem pie cilvēkiem no elles nākot arī dažādi mošķi,
aktivizējas raganas un citas spocīgas būtnes. Šā iemesla dēļ senie
priesteri ģērbušies biedējošā apģērbā, zvērādās un maskās, lai ļaunos
spēkus aizbaidītu.
Reklāma
Helovīna vakarā bērni un pieaugušie pārģērbjas
par spokiem, raganām, miroņiem un citiem mošķiem un dodas ciemoties uz
citām mājām, prasot saldumus. Tā ir amerikāņu tradīcija, taču
globalizācijas rezultātā izplatījusies arī citās valstīs, arī Latvijā.
Latvijā tradīcijai nav vēsturiska pamatojuma un tā balstās uz bērnu
vēlmi iegūt saldumus.
Viens no Helovīna simboliem ir izgrebts
ķirbis, kura tukšais vidus tiek pildīts ar svecīti. Šo tradīciju
ieviesuši īri 20. gadsimta sākumā. Ķirbja grebšanas tradīcijas pamatā ir
īru leģenda par kādu vīru vārdā Džeks, kurš aizrāvies ar uzdzīvi un
apmānījis arī pašu velnu. Savu dvēseli viņš paturējis, taču vīra grēki
bijuši tik lieli, ka viņš neticis uzņemts debesīs. Šī iemesla dēļ viņš
visu mūžību esot spiests klīst pa ēnainām un tumšām vietām uz zemes. Lai
atrastu ceļu tumsā, viņam bijusi atļauts paturēt tikai vienu ogles
gabaliņu, kuru viņš ievietojis izgrebtā rācenī. Amerikas Savienotajās
Valstīs leģenda nedaudz tika pārveidota un rāceņa vietā tiek izmantots
izgrebts ķirbis. Vēsturnieki norāda, ka Amerikā Helovīna svinēšanas
tradīcija ieviesusies tieši no tur ieceļojušajiem īriem.
Kā šos svētkus svin citviet pasaulē:
Haiti: Haiti
šajā dienā svin budistu svētkus jeb Senču dienu, kurā tiek veidoti
altāri mirušajiem, izmantojot augļus, fotogrāfijas. Cilvēki, godinot
mirušo aizvadītās dzīves, dzer čili rumu.
Meksika: Meksikā
3 dienas, sākot no 31. oktobra, svin "El Dia de los Muertos" jeb mirušo
dienu. Tajā tiek godināti aizgājušie draugi, radi, senči. Pilsētās tiek
rīkotas parādes, iedzīvotāji pārģērbjas par skeletiem, bet ģimenes
mājās veido altārus saviem mirušajiem radiniekiem, kur novieto saldumus,
ūdeni, puķes, fotogrāfijas un radinieku iecienītākos ēdienus. 2.
novembrī ģimenes locekļi dodas kopīgā piknikā, kurā atceras par
aizgājušajiem.
Īrija:
Īrijā Helovīna laikā tiek cepts kēkss "barm brack", kura ēdāji 31.
oktobrī spēj paredzēt nākotnes notikumus. Kēksa gatavošanas laikā tajā
tiek ieceptas monētas, žagari, auduma gabali.
Austrija:
Šajā laikā veselu nedēļu kādā telpā tiek atstāta ieslēgta gaisma, kā
arī tiek izlikta svaiga maize un ūdens izsalkušajiem gariem.
Kambodža: Šajā laikā mirušo garus godina, tempļos novietojot rīsus un pupiņas, ko ietin banānu lapās.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.