Avots: biedrība "Suitu novads".
Biedrība "Suitu novads" apsveic vienošanos par īpaša valsts atbalsta piešķiršanu suitu tradicionālajai kultūrai.
Biedrības "Suitu novads" atzinīgi novērtē reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Aigara Štokenberga un kultūras ministres Helēnas Demakovas vienošanos par to, ka Valsts Kultūrkapitāla fonda ietvaros tiks izveidota Kurzemes mērķprogramma, kuras ietvaros īpaši tiks atbalstītas suitu kultūrvēsturiskās tradīcijas.
Gan Nīcas, Bārtas, Rucavas, gan arī Suitu un citu Kurzemes kultūrvēsturisko novadu kultūras mantojuma saglabāšana tikai iegūs no šādas papildus mērķprogrammas ieviešanas. Mēs labi apzināmies, cik daudz līdz šim darba un pūļu folkloras ansambļu, kopu un kolektīvu vadītāji un dalībnieki ir, bieži vien uz entuziasma pamata, ieguldījuši tradicionālās kultūras kopšanā, kas ir arī visas mūsu valsts bagātība. Finansiāls atbalsts ļautu šajā jomā gan aktīvāk strādāt, gan arī vairāk iesaistīt jauno paaudzi.
Biedrības valdes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls tomēr norāda: "Valsts atbalsts tradicionālajai kultūrai nevar tikt izmantots par tirgošanās līdzekli tāda politiska procesa kā novadu reformas ietvaros. Tas arī nevar kalpot par attaisnojumu Suitu novada piespiedu likvidācijai, uz kuru orientēts ir Ministru kabinetā skatāmais novadu modelis."
Alsungas pagasta padome lēmumus par Suitu novada izveidi pieņēma 2006. gada decembrī un 2007. gada aprīlī. Tāpēc mums ir neizprotams, uz kādiem apsvērumiem balstās RAPLM paustais viedoklis, ka Alsungas pagasts vēl lēmumu nav pieņēmis.
Suitu vēsture aizsākās 1623. gadā, kad grāfs Johans Ulrihs fon Šverins, Alsungas novada īpašnieks, atrodoties karadienestā pie Polijas karaļa, izraudzījās sev par līgavu polieti Barbaru Konarsku. Grāfs Šverins pirms kāzām pārgāja katoļticībā un lika to darīt arī sava novada zemniekiem. Fon Šverins no saviem zemniekiem bija sev izveidojis pēc Varšavas galma parauga šūtos apģērbos ģērbtu svītu. Kopš tiem laikiem vārds "svīta" ir transformējies par vārdu "suiti", ar kuru vēl šodien ar lepnumu identificējas tradicionāli katolisko suitu pagastu – Alsungas, Basu, Gudenieku un Jūrkalnes – iedzīvotāji un to dzimtu pēcnācēji.
Gadsimtu gaitā reliģiskās atšķirības starp katoļticīgajiem suitiem un apkārtējiem luterāņiem kļuva par cēloni tam, ka suitu novada iedzīvotāji pašizolējās no saviem kaimiņiem un radīja īpašu vidi, kurā saglabājās ļoti bagāta latviešu tradicionālā kultūra, sākot ar dziesmām, dejām, ticējumiem, tradīcijām, parašām un beidzot ar savu īpatnējo suitu dialektu un tautas tērpu nēsāšanu. No visa latviešu tautas dziesmu krājuma 52 813 ir nākušas tieši no Suitu novada. Suitu etnogrāfiskie ansambļi šodien Latvijā ir labi pazīstami.
"Mēs neticam, ka bez savas vēlētas pašvaldības, kuras vadītājus suiti ievēl no sava vidus, kurā maksā nodokļus un kuras politiku tie var ietekmēt, ir iespējama suitu kopienas ilglaicīga saglabāšanās un attīstība," pauda Grigorijs Rozentāls.
Papildus informāciju labprāt sniegsim pa tālruni: 29196396
Suitu novads internetā: www.suitunovads.lv
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.png "Toyota Land Cruiser Pilna Servisa Līzings Europcar")
.png "CUPRA Terramar Pilna Servisa Līzings Europcar")
